Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvā akta izdošanas termiņa kavējuma sekas

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Konkurences likuma 27. pants ataino likumdevēja priekšstatu par saprātīgu termiņu, kas būtu nepieciešams Konkurences padomei lietas izmeklēšanai un lēmuma pieņemšanai. Taču individuālās situācijas var būt ļoti atšķirīgas viena no otras, tādēļ pat termiņa šāds vispārinājums var neatbilst konkrētās situācijas apstākļiem. Termiņa nokavējuma gadījumā likumdevējs nav aizliedzis iestādei izdot administratīvo aktu. Izdošanas termiņa kavējuma dēļ administratīvais akts kļūst apstrīdams vai pārsūdzams tiesā. Tādā gadījumā ir vērtējams, kāda ir procesuālā pārkāpuma ietekme uz adresāta tiesībām. Procesuālo darbību termiņa kavējuma, ko pieļāvusi iestāde, gadījumā, tiesa vērtē kavēšanās pamatojumu un var to arī attaisnot. Konkurences padome veic individuālu katras lietas īpašo apstākļu analīzi, un tai nav saistoši agrāki lēmumi, kas attiecas uz citiem tirgus dalībniekiem, citiem preču vai pakalpojumu tirgiem vai citiem ģeogrāfiskiem tirgiem citos brīžos. Konkurences padomes agrākā lēmumu pieņemšanas prakse nav juridisks ietvars naudas sodiem tirgus dalībnieku darbības pārkāpumos. Lēmumi, kas attiecas uz citām lietām, ir tikai orientējoši. ...

Valdis Cielava, Osvalds Joksts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apdrošināšanas atlīdzība par morālo kaitējumu valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Satversmes tiesa 2014. gada 29. decembrī izvērtēja Ministru kabineta 2005. gada 17. maijā izdotos noteikumus Nr. 331 "Par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem", atzīstot, ka tajos noteiktais apdrošināšanas atlīdzības apmērs nav samērīgs un neatbilst Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumam. Lai aizsargātu to personu tiesības, kuru prasības par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) atlīdzības apmēru tiek izskatītas vispārējās jurisdikcijas tiesā, attiecīgie noteikumu punkti un apakšpunkti tika atzīti par spēkā neesošiem no 2005. gada 21. maija. Attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju – SIA "Autofavorīts", lai nodrošinātu tā tiesību aizsardzību un dotu iespēju iesniegt pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tika atzīts, ka apstrīdētās normas zaudē spēku no 2007. gada 11. oktobra.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Raksta mērķis1 ir apskatīt izplatītāko tiesiski nozīmīgu faktoru ietekmi uz iespējamību izmantot pierādīšanā operatīvās darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem. Rakstā, pētot Latvijas un Eiropas tiesību doktrīnu un judikatūru, izanalizēti aktuālākie problēmjautājumi, kas saistīti ar operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu par faktiem izmantošanu pierādīšanā, un nonākts pie secinājumiem, kas, cerams, būs vērtīgi gan kriminālprocesa teorētiķiem, gan praktiķiem. ...

žurnāls / Informācija

Tiesnešu apmācība notiek, taču nepieciešami uzlabojumi

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Nesen saistībā ar tiesas spriedumu tā sauktajā "Liepājas pedofilu lietā" izskanējušas pārdomas par vispārējo situāciju tiesnešu tālākizglītības jomā, lai nodrošinātu tiesnešu pastāvīgu kompetenču atsvaidzināšanu un uzlabošanu. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu regulējošiem tiesību aktiem, bet lielu daļu no valsts pārvaldes darbībām juridiski apstrīdēt vispār nav iespējams. Sistemātisku pārskatu par valsts pārvaldes darbībām un tās juridisko raksturojumu sniedz mācība par valsts pārvaldes darbības formām. Saskaņā ar šo mācību valsts pārvaldes darbības formas vispirms iedala darbībā publisko un privāto tiesību jomā. Valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā var būt gan normatīva (piemēram, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie normatīvie akti), gan individuāla (rīcība, kas attiecas uz noteiktu personu loku vai atsevišķu gadījumu). Savukārt individuālās pārvaldes darbības formas ir administratīvi akti, publisko tiesību līgumi, starplēmumi, iekšēji lēmumi, kriminālprocesuāli lēmumi, lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, politiski lēmumi, faktiskā rīcība un t.s. vienkāršās pārvaldes darbības. Šis raksts veltīts līdz šim maz aplūkotai un aktuālai valsts pārvaldes darbības formai – politiskam lēmumam. Raksts iecerēts kā studiju avots tiesību zinātņu studentiem, bet tajā ietvertās atziņas var noderēt arī plašākam juristu lokam. ...

žurnāls / Informācija

Eiropas notariātu ziņas

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Turpmāk regulāri "Jurista Vārdā" tiks publicētas ziņas par notariāta tiesībām un notariātu institūciju darbību Eiropas valstīs. Šoreiz apskats par šā gada jūniju un jūliju. ...

žurnāls / Informācija

Jānis Pleps – Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Kopš vakardienas, 10. augusta, Valsts prezidenta komandu papildina Dr.iur. Jānis Pleps, kļūstot par valsts augstākās amatpersonas konstitucionālo tiesību padomnieku. ...

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās augstskolas prorektori, – ieņemot amatu, kas kļuvis vakants pēc tam, kad līdzšinējais RJA prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits tika izvēlēts par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Darbu Satversmes tiesā K. Krūma turpinās līdz 15. oktobrim, lai pabeigtu iesāktās lietas. Par K. Krūmas lēmumu tiesa jau informējusi Saeimu, kurai jāsāk meklēt kandidāts gaidāmajai vakancei. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Krūma atklāj, ka lēmums pamest Satversmes tiesu galvenokārt balstās bažās par adekvātas darbavietas atrašanas iespējām pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām. Ar šādu problēmu jau iepriekš saskārušies gados jaunie tiesneši, kam pēc darba Satversmes tiesā nav izdevies atrast atbilstošu nodarbi Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas patlaban pievērsies politiskajai darbībai un kļuvis par Saeimas deputātu. K. Krūma arī nav pirmā, kas pirms pilnvaru termiņa beigām pēc pašas vēlēšanās pārtrauc darbu Satversmes tiesā: tā darījusi arī Dr.iur. Anita Ušacka (tiesnese no 1996. līdz 2003. gadam, kad aizgāja no amata, jo bija iecelta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi), Ilze Skultāne (tiesnese no 1996. līdz 2004. gadam, kad tika apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori) un Dr.iur. Ilma Čepāne (tiesnese no 1996. līdz 2006. gadam, kad atstāja tiesneses amatu, lai kļūtu par Saeimas deputāti). Kristīni Krūmu Satversmes tiesas tiesneša amatā Saeima apstiprināja 2007. gada aprīlī, 32 gadu vecumā (tobrīd Satversmes tiesas likumā vēl nebija iekļauts tiesnešu vecuma minimālais slieksnis – 40 gadi). Viņas desmit gadu pilnvaru termiņš šajā amatā beigtos 2017. gadā. K. Krūmas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja Saeima, tādēļ arī viņas pēcteča izvēle būs parlamenta rokās (Satversmes tiesas likums nosaka, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma). K. Krūma 1996. gadā ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1998. gadā ieguva tiesību maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā, bet 2012. gadā turpat aizstāvējusi doktora grādu starptautiskajās tiesībās. 2014. gadā starptautiskais apgāds "Brill/Nijhoff" izdeva viņas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge", kas veltīta Eiropas Savienības pilsonības institūtam. ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno notāriem piešķirt tiesības veikt laulības reģistrāciju

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Ceturtdien, 6. augustā, valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti "Grozījumi Civillikumā", "Grozījumi Notariāta likumā", "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā", kas nosaka zvērinātu notāru pilnvaras veikt laulības reģistrāciju. Izstrādātais regulējums, pirmkārt, paredz, ka arī zvērināti notāri būs tiesīgi reģistrēt laulību, tai skaitā paši veiks ierakstus civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmā, ...

žurnāls / Īsziņas

Aizritējusi finanšu un muitas noziegumu izmeklēšanas dienestu vadītāju tikšanās

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Pagājušonedēļ, 6. un 7. augustā, Igaunijā notika kārtējā Baltijas valstu finanšu un muitas noziegumu izmeklēšanas dienestu vadītāju tikšanās. Tās laikā tika pārrunāti Baltijas valstu izmeklēšanas dienestu darba rezultāti, aktualitātes operatīvajā un izmeklēšanas darbā un cīņa pret organizēto noziedzību ieņēmumu jomā Baltijas reģionā. Kārtējās tikšanās laikā dienesti dalījās pieredzē noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un novēršanā, kā arī kontrabandas ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesas priekšsēdētājs apmeklē Vācijas kolēģus

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš pagājušonedēļ viesojās Vācijas Federālajā Konstitucionālajā tiesā (VFKT). Tā ir dibināta 1951. gadā un atrodas Karlsrūē, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē. Vizītes ietvaros notika diskusijas ar tiesas priekšsēdētāju Andreasu Foskūli un vairākiem tiesnešiem, kā arī tiesas darbiniekiem. Diskusijās tika apspriesta VFKT judikatūra un konstitucionālo tiesību attīstības tendences, kā arī A. Laviņš ...

žurnāls / Īsziņas

Noteiks bargākus sodus par dzimumnoziegumiem pret bērniem

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs trešdien, 5. augustā, sasauca sanāksmi, lai apspriestu krimināltiesiskā regulējuma pilnveidi dzimumnoziegumos pret nepilngadīgām personām. Sanāksmē piedalījās dažādu institūciju pārstāvji un eksperti, kas apsprieda priekšlikumus krimināltiesiskā regulējuma pilnveidei, tai skaitā jautājumus par noilguma termiņa pagarinājumu vai atcelšanu, papildsoda (probācijas uzraudzības) noteikšanu kā obligātu un tā ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Par kārtību, kādā tiek izmaksāta morālā kaitējuma kompensācija un zaudējumu atlīdzība

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par morālā kaitējuma kompensāciju izmaksu mehānismu un nepilnību tajā Tieslietu ministrija sniedz savu skaidrojumu par kārtību, kādā tiek izmaksāta morālā kaitējuma kompensācija un zaudējumu atlīdzība. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Patiesības noskaidrošana

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Nesen likumdevējs grozīja Civilprocesa likumu, iekļaujot tajā jaunu tiesību normu – 9.1 pantu, ar ko noteica, ka puses, trešās personas un pārstāvji pārstāvamo vārdā sniedz tiesai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem. Likumdevējs pārvērta ētikas normu – rīkoties atbildīgi un godīgi pret sevi un citiem – par tiesību normu. Varētu teikt: likumdevējs atzinis, ka sabiedrībā šī ētikas norma netiek respektēta, tāpēc tās ievērošana ...

Ināra Freidenfelde

žurnāls / Jurista vizītkarte

Ināra Freidenfelde

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

žurnāls / Tiesību prakse

Pasūtītāja atteikšanās no piegādes līguma

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Civillikuma 2108. panta otrās daļas noteikums dod pasūtītājam tiesību vienpusēji atteikties no piegādes līguma, atlīdzinot zaudējumus, nevis prasīt līguma atcelšanu. Turklāt minētā tiesību norma nav piemērojama attiecībā uz izpildītu piegādes līgumu. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Tieslietu padome rakstveida procesā, kas tika izsludināts 23. jūlijā, ir pieņēmusi lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos – par tiesu noteikšanu tiesneša amata pienākumu pildīšanai, par pārcelšanu, par tiesu priekšsēdētāju un vietnieku iecelšanu, par tiesneša pienākumu pildīšanu uz laiku. ...

Elīna Grigore-Bāra

žurnāls / Numura tēma

Pienākums teikt patiesību primāri būtu jāsaprot kā aizliegums melot

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Veritatem sequi et tueri iustitiam (latīņu val. – Patiesību meklēt un taisnību ievērot). Šo latīņu teicienu var izmantot, lai, pārfrāzējot juridisko siloģismu, atklātu patiesības un taisnīguma saistību un nozīmi tiesas spriešanā. Juridiskā siloģisma lielā premisa – tiesiskais sastāvs – ir taisnīguma jautājums (jābūtība). Savukārt mazā premisa – faktiskais sastāvs – patiesības jautājums (esamība). Slēdzienam – tiesas spriedumam – "jāapvieno" ...

Jūlija Terjuhana

žurnāls / Numura tēma

Patiesības veidi un regulējuma daudzējādība

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Patiesības princips ir viens no civilprocesa pamatprincipiem. Tas ietver tiesas pienākumu noskaidrot patiesību un civilprocesā iesaistīto personu pienākumu paust patiesību. Lai gan tiesas pienākums patiesības noskaidrošanā arī līdz šim ir bijis ietverts Civilprocesa likumā, īpašu aktualitāti tas ieguvis, 2015. gada 26. maijā stājoties spēkā grozījumiem, ar kuriem likumdevējs expressis verbis ir nostiprinājis patiesības principu Civilprocesa likumā (turpmāk arī – CPL), uzliekot lietas dalībniekiem paust patiesību un paredzot naudas sodu par šī pienākuma neievērošanu. ...

Mārcis Krūmiņš

žurnāls / Numura tēma

Patiesības noskaidrošana ir tiesas galvenais uzdevums

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Likumdevējs civilprocesā ir iekļāvis tiesību normu, kas personām, kuras piedalās civilprocesā, uzliek par pienākumu tiesā teikt patiesību. Arī līdz šim tiesā bija jāsaka patiesība. Tomēr ir lietas, kurām noteiktā sabiedrības attīstības posmā ir jābūt ierakstītām likumā. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Patiesības paušanas pienākums

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Šā gada pavasarī Saeima papildināja Civilprocesa likuma tekstu ar jaunu 9.1 pantu "Patiesības paušanas pienākums", kas uzliek pienākumu pusēm, trešajām personām un pārstāvjiem pārstāvamo vārdā sniegt tiesai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Patiesības līkloči civilprocesā

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Juridiskajā literatūrā ir nostiprinājusies atziņa par to, ka "patiesība" un "patiesības princips" pēc satura ir savstarpēji norobežojami jēdzieni.1 Līdz 2015. gada 26. maijam, kad stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā,2 nostiprinot patiesības paušanas pienākumu, Latvijas civilprocesuālajā regulējumā jau bija nostiprināta patiesības principa vispārīgā izpratne. ...

Evita Drobiševska

žurnāls / Numura tēma

Kā “patiesības paušanas pienākums” tika nostiprināts Civilprocesa likumā

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

2015. gada 26. maijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas nostiprina "patiesības paušanas pienākumu" civilprocesā, proti, papildina Civilprocesa likumu ar jaunu 9.1 pantu, kas nosaka, ka puses, trešās personas un pārstāvji pārstāvamo vārdā sniedz tiesai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem, kā arī ievieš attiecīgas civilprocesuālās sankcijas jaunajā Civilprocesa likuma 73.1 pantā par šī pienākuma nepildīšanu. ...

žurnāls / Informācija

Oliari un citi pret Itāliju – ieskats lietā par viendzimuma partnerattiecību regulēšanu

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

2015. gada 21. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma spriedumu, kas gan vēl nav stājies spēkā, lietā "Oliari un citi pret Itāliju", konstatējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) 8. panta par tiesībām uz privāto dzīvi pārkāpumu, jo Itālijas likumdevējs piecu gadu laikā nebija likumā paredzējis viendzimuma attiecību atzīšanu, kā to bija likusi darīt Itālijas Konstitucionālā tiesa un arī Kasācijas tiesa. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai ilgtspēja varētu kļūt par jaunu tiesību principu

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Šā gada 29.–31. jūlijā Bīriņu pilī jau divpadsmito reizi notika Konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, uz kuru tradicionāli pulcējas Latvijas tiesību zinātnieki, tiesībpolitikas veidotāji, kā arī tiesību piemērotāji – tiesneši, ierēdņi u.c. tiesībnieki, kas aizvadītajos gados pakāpeniski jau guvuši kopīgu apzīmējumu – "Bīriņu tauta". Pasākumu kā parasti rīko Publisko tiesību institūts, bet finansiāli to šoreiz atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija un fonds "Dots", kā arī citi labvēļi. Kā norāda semināra iniciators un galvenais virzītājspēks Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, šī tiesībnieku un valstsvīru ikgadējā tikšanās notiek ar mērķi "rast juridiskus risinājumus rītdienas izaicinājumiem". Tādējādi šogad diskusiju centrā bija izvirzīta ilgtspējas ideja – šajā kontekstā tika diskutēts gan par sabiedrības un valsts (jo īpaši demokrātiskas valsts) ilgtspēju no politiskā un tiesiskā viedokļa, gan par indivīda kā ķermeņa, prāta un dvēseles vienības ilgtspēju. ...

žurnāls / Īsziņas

Aicina iesaistīties ES tiesību aktu kopuma uzlabošanā

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Lai vienkāršotu Eiropas Savienības (ES) normatīvos aktus un mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, Eiropas Komisija (EK) iecerējusi izveidot REFIT (Regulatory Fitness and Performance programme – Normatīvās atbilstības un izpildes programma) platformu, kuras darbā aicina iesaistīties iespējami plašu sabiedrības pārstāvju loku. Plānots, ka minētā platforma pulcēs augsta līmeņa ekspertus no uzņēmēju vides, pilsoniskās sabiedrības, ...

žurnāls / Īsziņas

No 1. augusta reorganizēta Jūrmalas pilsētas tiesa

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Šī gada 1. augustā tika pabeigta Jūrmalas pilsētas tiesas reorganizācija un darbu Jūrmalā sācis Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams. Jūrmalas pilsētas tiesa tiek pievienota Rīgas rajona tiesai, kuras darbības teritorijā turpmāk ietilps arī pašreizējais Jūrmalas novads, kā arī Babītes novads un Mārupes novads. Jūrmalas pilsētas tiesas pievienošana Rīgas rajona tiesai nozīmē pārveidi organizatoriskā līmenī (viens tiesas priekšsēdētājs, ...

žurnāls / Īsziņas

Ierosināta lieta par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Pirmdien, 27. jūlijā, Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosināja lietu "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam". Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs gan pirms, gan pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot aicinājis Saeimu novērst trūkumus apstrīdētajā normā, jo tā nesamērīgi ierobežojot personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Ar apstrīdēto ...

žurnāls / Īsziņas

ASV godina juristi no Latvijas – Gitu Miruškinu

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs šā gada 27. jūlijā Valsts departamentā Vašingtonā atvēra 2015. gada ziņojumu "Par cilvēktirdzniecības novēršanu". Pasākuma ietvaros notika arī svinīga ceremonija, godinot šī gada astoņus Varoņa balvas ieguvējus. Starp tiem bija arī nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina no Latvijas. Latvijas juriste ir to astoņu aktīvistu starpā, kas no visas ...

žurnāls / Tiesību politika

Plāno personas kodā vairs neiekļaut dzimšanas datus

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Otrdien, 28. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā", kurš paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datiem. Plašāk par šāda jauninājuma apsvērumiem un sekām – izvilkums no attiecīgā likumprojekta anotācijas sadaļas par tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamību.1 ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lielbritānijā noskaidroti nozīmīgākie 50 tiesas nolēmumi

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Šā gada 24. marta slejā rakstīju par Lielbritānijā īstenoto projektu Human Rights Information Project, kura ietvaros cilvēki tika aicināti iesniegt 50 tiesas nolēmumus cilvēktiesību jomā, kurus, viņuprāt, ikvienam obligāti jāzina. Atbildes ir apkopotas, un 50 tiesu nolēmumu, kas mainījuši Lielbritāniju, saraksts ir izveidots. Vecākais tiesu nolēmums ir no 18. gadsimta. Interneta mājaslapā www.rightsinfo.org ir izveidots brīnišķīgs šo nolēmumu ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ierēdņa amata pretendenta tiesības

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Personai nav subjektīvās tiesības ieņemt noteiktu amatu. Viņai ir tiesības uz amatu pretendēt. Personai, kas pretendē uz noteiktu amatu, ir subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu viņas pamattiesību uz vienlīdzīgu attieksmi, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā, ievērošanu. Tādējādi, ja, pieņemot lēmumu, ir pārkāpts vienlīdzības princips, personai ir subjektīvās tiesības pārsūdzēt tiesā lēmumu, ar kuru iecelts amatā cits pretendents. Pretendentam uz noteiktu amatu ir tiesības prasīt, lai tiesa veic kontroli, vai piemērotākais kandidāts ir izvēlēts, nepieļaujot kļūdas. Neviena tiesību norma nepiešķir pretendentam, kurš ir piedalījies konkursā uz ierēdņa amatu, bet nav atzīts par konkursa uzvarētāju, tiesības pieprasīt, lai tieši viņu ieceļ amatā. Tādējādi šādam pretendentam nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar pozitīvo konkurences pieteikumu, prasot, lai viņš tiktu iecelts ierēdņa amatā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs: tiesas kritika demokrātiskā sabiedrībā ir nenovēršama un zināmā mērā arī vēlama

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Masu informācijas līdzekļos publicēta zvērinātu advokātu biroja "iLAW" zvērinātu advokātu Normunda Šlitkes un Artas Snipes atklāta vēstule par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principu ievērošanu. Šajā sakarā vēlos paust savu viedokli par notiekošo. Vienlaikus uzsveru, ka runāšu vienīgi par saviem publiski paustajiem uzskatiem. ...

žurnāls / Informācija

ECT jaunākie nolēmumi lietās pret Latviju

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Pagājušonedēļ Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja divus spriedumus lietās pret Latviju,abos gadījumos daļēji atzīstot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pārkāpumus, un arī pieņēma galīgos nolēmumus vēl trīs lietās, tajās izbeidzot tiesvedību.1 Saskaņā ar Konvencijas 43. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no spriedumu pasludināšanas dienas tos vēl var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā, bet pieņemtie lēmumi par tiesvedību izbeigšanu ir galīgi un nepārsūdzami. ...

Arvīds Mucelāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesa likuma 337. panta otrās daļas 4. punkta antikonstitucionalitāte

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Kriminālprocesa likuma (turpmāk arī – KPL) 337. panta otrās daļas 4. punkts noteic, ka par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem sūdzību nodod izlemšanai tās pašas tiesas priekšsēdētājam.1 Autora skatījumā, minētā norma ir pretrunā ar citām Kriminālprocesa likuma normām, Latvijas Republikas Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. protokola 2. pantu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Laulības šķiršana pie zvērināta notāra – pilnvarojuma pieļaujamība un citi problēmjautājumi

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Šā gada 24. martā "Jurista Vārda" numurā tika publicēts zvērinātas advokātes Danas Rones raksts par pārstāvības pieļaujamību laulību šķiršanas lietās tiesā. Kopš 2011. gada 1. februāra gadījumos, ja starp laulātajiem nepastāv strīdi, Latvijā laulību var šķirt arī zvērināti notāri. Šajā rakstā tiks turpināta aizsāktā tēma, apskatot pilnvarojuma pieļaujamību, kā arī atsevišķus citus problēmjautājumus laulības šķiršanas procesā pie zvērināta notāra. ...

žurnāls / Numura tēma

Delfi spriedums – no cita skatpunkta

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Vairāki interneta portāli Latvijā savulaik pašregulācijas un atbildīguma ietvaros paši pieņēma sev saistošus noteikumus sekot, lai pārliekas rupjības un naida runa nenonāktu līdz portāla lietotājiem. Tātad šāds monitorēšanas process jau ietver zināmu cenzūru. No vienas puses, tas izsaucis portāla lietotāju, komentāru autoru protestus, jo ne vienmēr ir skaidri principi, pēc kādiem tiek dzēsti komentāri. Šo iespēju portālu ...

žurnāls / Numura tēma

ECT ir atvērusi “Pandoras lādi” ierobežojumiem interneta vidē

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Numura tēma

ECT Lielā palāta ir daudz piesardzīgāka

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Numura tēma

ECT spriedums lietā Delfi pret Igauniju: interneta ziņu portāla atbildība par lietotāju komentāriem

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju,1 kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT spriedumā ir atzinusi interneta mediju atbildību, kas raisa plašas diskusijas, cik tālu vārda brīvība un informācijas brīvība ir ierobežojama digitālajā laikmetā. ECT sniegtā argumentācija ir radījusi plašu kritiku, izvirzot vairākus citus neskaidrus jautājumus, to starpā: vai interneta ziņu portāla komerciālais raksturs ir atbilstošs kritērijs, kas var ietekmēt tā atbildību; vai komentāru kontroles pienākums nerada cenzūras risku; kādi pasākumi turpmāk ir jāievieš interneta ziņu portāliem, lai izvairītos no atbildības par trešo personu komentāriem; kā spriedums ietekmēs interneta mediju vidi un vai tā rezultātā netiks vājināts lietotāju veidota satura nozīmīgums. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību tiesas galavārds lietā Delfi AS pret Igauniju

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta (17 tiesnešu sastāvā) ir teikusi savu galavārdu strīdīgajā interneta mediju lietā Delfi AS pret Igauniju,1 atzīstot, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT secināja, ka Igaunijas tiesa, atzīstot Delfi atbildību, nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (Konvencija) 10. pantā noteiktās tiesība uz vārda brīvību. ...

žurnāls / Īsziņas

Arī elektroniski iesniegtiem procesuālajiem dokumentiem nepieciešami noraksti

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Kā skaidro Augstākā tiesa, procesuālos dokumentus tiesā var iesniegt gan papīra, gan elektroniskā formā, un likuma prasība iesniegt procesuālā dokumenta norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam vienlīdz attiecas gan uz papīra, gan elektroniskā formā iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem. Izņēmums no minētās prasības attiecas uz iestādēm nosūtāmajiem procesuālajiem dokumentiem. Lai taupītu finanšu resursus un saudzētu dabas resursus, ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesībsargs lūdz skaidrot balsojumu pret ANO rezolūciju

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Tiesībsargs Juris Jansons 20. jūlijā nosūtījis vēstuli Ministru kabinetam, kurā lūdzis valdību skaidrot negatīvo balsojumu pret Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūciju "Par ģimenes aizsardzību". Kā norādīts šajā vēstulē, ANO Cilvēktiesību padome savā 29. sesijā 2015. gada 3. jūlijā pieņēma vēsturiski nozīmīgu rezolūciju "Par ģimenes aizsardzību" (A/HRC/29/L.25). Ar to ANO ir apliecinājusi, ka ģimene ir dabiska ...

žurnāls / Īsziņas

Izsludināta pieteikšanās mediatoru sertifikācijas pārbaudījumam

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Sertificētu mediatoru padome saskaņā ar Mediācijas likuma 21. panta otro daļu līdz 2015. gada 31. jūlijam ir izsludinājusi pieteikšanos mediatoru sertifikācijas pārbaudījumam. Tam var pieteikties vismaz 25 gadus veca fiziska persona, kura ir saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu, prot valsts valodu augstākajā līmenī, ir izgājusi mediatora apmācības kursu ne mazāk kā 30 akadēmisko stundu apmērā un apliecina savu ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesu izpildītāju palīgi dod svinīgo solījumu

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Trešdien, 22. jūlijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pieņēma astoņu tiesu izpildītāju palīgu svinīgo solījumu. Solījumu deva: Latgales apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas palīdze Tatjana Skrauča, Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Raimonda Mežiņa palīdze Alise Špaka, Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Sanda Tomsona palīdze Nadežda Vjatere, Rīgas apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas ...

žurnāls / Tiesību politika

Liepājas tiesas spriedums ir aizmetnis nopietnai diskusijai

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Publiskie komentāri par 13. jūlija Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru divi vīrieši tika atzīti par vainīgiem netiklu darbību izdarīšanā ar mazgadīgo un sodīti ar piespiedu darbu attiecīgi uz 240 un 200 stundām, sākotnēji atainoja sabiedrības un amatpersonu neizpratni un sašutumu par soda neatbilstību nodarījumam. Savukārt pēdējās nedēļas laikā šis notikums ir atklājis vēl vairākus tiesībpolitiskus jautājumus, līdz ar to pamatoti var sacīt, ka Liepājas tiesas spriedums tā sauktajā pedofilu lietā ir nevis procesa noslēgums pirmajā instancē, bet gan tikai sākums nopietnai un izvērstai diskusijai, no kuras vismaz dažas skaidras atbildes būtu sagaidāmas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Brīvības aizstāvība

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Šajā "Jurista Vārda" numurā ir savijušās divas būtiskas un senas tēmas, kas tiek saistītas ar personas brīvību – vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens un mākslinieciskās izpausmes brīvība. Vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena idejas atbalstītāji norāda, ka tā ieviešana nodrošinās kvalitatīvāku izglītības procesu un arī jaunie juristi būs ar labākām zināšanām un prasmēm. Savukārt idejas oponenti pauž viedokli, ka vēlamo ...

...

155

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls