Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Šajā tabulā atspoguļoti 17.–26. jūnijā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Drošības naudas institūts

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ņem vērā, ka drošības nauda tai tiks atmaksāta vienīgi gadījumā, ja sūdzība izrādīsies pamatota; savukārt nepamatotas sūdzības gadījumā persona zaudēs par tās iesniegšanu samaksāto drošības naudu. Ņemot to vērā, persona (ideāltipiskā modelī, uz kuru tiecas likums) iesniedz vienīgi tādu sūdzību, par kuras pamatotību tā labticīgi ir pārliecināta. Drošības nauda kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības. Administratīvā procesa likuma 129.[sup]2[/sup] panta ceturtā daļas noteikums ir skatāms kopsakarā ar drošības naudas pamatmērķi mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Tādējādi, lemjot par personas atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, vienlaikus ar personas mantisko stāvokli izvērtējams arī tas, cik labticīgi persona izmanto likumā noteiktās tiesības iesniegt sūdzību. Personas rīcība, sistemātiski iesniedzot nepārdomātus, nepamatotus pieteikumus un sūdzības liecina, ka tā pirms procesuālā dokumenta iesniegšanas neizvērtē tā iesniegšanas pamatotību. Šādu neapdomīgu un sistemātiski traucējošu prāvnieku atbrīvošana no drošības naudas būtu pretēja drošības naudas noteikšanas pamatmērķim un citu cilvēku tiesībām uz ātru un tādējādi efektīvu viņu tiesību aizsardzību tiesā. Iespējams, ka arī traucējošajam prāvniekam, kuram ir smags mantiskais stāvoklis, rodas reāla nepieciešamība vērsties tiesā. Taču šai nepieciešamībai jābūt skaidri redzamai no lietas apstākļiem un sūdzības satura, lai tiesai būtu pamats atzīt, ka traucējošais prāvnieks konkrētajā gadījumā tomēr ir rūpīgi izpildījis apsvēršanas pienākumu pirms sūdzības iesniegšanas un tādēļ leģitīmi var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas sava mantiskā stāvokļa dēļ. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs lūdz rīkoties, lai tiesās nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Nesamērīgi gari lietu izskatīšanas termiņi un ilgstoša tiesas sēžu nenozīmēšana ir biežākie tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, par kuriem iedzīvotāji sūdzas tiesībsargam, – šādi fakti izriet no tiesībsarga Jura Jansona 2013. gada 29. jūlija vēstules, kas vienlaikus adresēta Latvijas Republikas Saeimai, Tieslietu padomei, tieslietu ministram Jānim Bordānam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un Tiesu administrācijas direktoram Edvīnam Balševicam. Jāpiebilst, ka šā gada pirmajā pusgadā par dažādiem tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem Tiesībsarga birojā ir saņemti 134 iesniegumi, kā arī sniegtas mutiskas konsultācijas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespēja uzlabot Satversmes grozīšanas procedūru

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

2012. gada 7. novembrī apritēja 90 gadi kopš Latvijas Republikas konstitūcijas stāšanās spēkā. Šo gadu laikā situācija Latvijā ir ievērojami mainījusies, un aktuāls ir kļuvis jautājums par Satversmes grozīšanu. Regulāri plašsaziņas līdzekļos tiek ievietotas publikācijas un notiek diskusijas par to, ka Satversme ir jāpilnveido. Jautājums par grozījumu izdarīšanu Satversmē dažādu iemeslu dēļ ir īpaši aktualizējies pēdējos gados. Piemēram, pirms kāda laika sabiedrībā plaši sāka apspriest jautājumu par to, vai atsevišķi Satversmes panti ir jāpadara negrozāmi. Izpētot un izanalizējot konstitūcijas grozīšanas teorētiskos un praktiskos aspektus, raksta autore izvirza priekšlikumus Satversmes 76. panta pilnveidošanai. Rakstā īpašs uzsvars likts uz salīdzinošo zinātniski pētniecisko metodi, salīdzinot Satversmes grozīšanas procedūru ar citu valstu (unitāru parlamentāru republiku, kurās ir vienpalātas parlaments un kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis) konstitūcijās noteikto konstitūcijas grozīšanas kārtību, proti, ar Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Bulgārijas, Ungārijas, Grieķijas un Portugāles konstitūcijām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības neliecināt pret sevi

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesības klusēt policijas pratināšanā un privilēģija neliecināt pret sevi ir vispāratzīts starptautisks standarts, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā, neraugoties uz to, ka šīs tiesības Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija) nav īpaši minētas.1 Konkrētāk šīs tiesības minētas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura 14. panta trešās daļas g) punktā noteikts, ka personu nedrīkst piespiest dot liecības pret sevi vai atzīt sevi par vainīgu. Šīs tiesības sīkāk konkretizētas likumos. Taču rakstītās normas tikai daļēji atklāj šī tiesību principa nianses un darbības robežas. Tāpēc raksta uzdevums ir sniegt plašāku minētā principa raksturojumu, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Vācijas un Šveices tiesu praksi. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Bīriņu domnīca – jau desmito gadu pēc kārtas

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Anonīmā jēga

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Aplūkojot likuma “Par tiesu varu” nesenos grozījumus, visai ticama šķiet varbūtība, ka Latvijas tieslietu sistēmu ilgtermiņā saturiski daudz vairāk ietekmēs nevis tie jaunieviesumi, kas raisīja viskarstākās debates (daļa no tām tika atspoguļota arī pagājušajā JV, piemēram, par to, kā saukt augstāko tiesu instanci Latvijā vai kā reorganizēt Augstākās tiesas palātu darbu), bet gan šķietami “tehniskas” un patiesībā pašsaprotamas ...

žurnāls / Īsziņas

Amatpersonu pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēsta, ka ir apritējis gads, kopš spēkā stājās nozīmīgi grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz publiskot visu amatpersonu vārdus, kuras nav ievērojušas normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un aizliegumus korupcijas novēršanas jomā. Minētie grozījumi nosaka, ka informācijai par valsts amatpersonu izdarītajiem minētā ...

žurnāls / Īsziņas

Publicēti reliģisko organizāciju darbības pārskati

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Tieslietu ministrijas (TM) tīmekļa vietnē ir iespēja iepazīties ar TM un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī reliģisko organizāciju 2012. gada publiskajiem pārskatiem. TM un padotības iestāžu 2012. gada publiskajā pārskatā ir sniegta informācija par iestādi, tās finanšu resursiem un darbības rezultātiem, personālu, sabiedrības informēšanas veidiem un izvirzītajām šī gada prioritātēm. TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis ...

žurnāls / Īsziņas

Probācijas dienesta speciālisti apmāca ārvalstu kolēģus

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Turpinot ilggadējo sadarbību ar Moldovas Republikas probācijas dienestu, jūlija vidū trīs Valsts probācijas dienesta speciālisti – Daina Vanaga, Iveta Vilcāne un Daina Krūmiņa – devās uz Moldovas Republiku, Kišiņevu. Tur trīs dienu seminārā Latvijas speciālisti darbam ar motivējošās intervēšanas metodi apmācīja 14 kolēģus no Moldovas probācijas dienesta. Latvijas ekspertu vizīte notika attīstības sadarbības projekta ,,Atbalsts ...

žurnāls / Īsziņas

Aizvadīts ikgadējais Bīriņu seminārs

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Pagājušajā nedēļā, no 22. līdz 26. jūlijam, notika ikgadējais konstitucionālās politikas seminārs “Bīriņi 2013”, pēc skaita jau desmitais. Šajās dienās tika diskutēts par plašu jautājumu loku – Latvijas informatīvo telpu un demokrātisko iekārtu, Latvijas tiesisko iekārtu Eiropas Savienības vienotajā tiesiskajā telpā nākamajā desmitgadē un Eiropas Savienības valsts izveidošanas iespējām, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ietekmi ...

žurnāls / Informācija

Jaunas rekomendācijas personas datu tiesiskai apstrādei

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Lai palīdzētu nodrošināt personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, Datu valsts inspekcija (DVI) pirms pāris nedēļām publiskojusi savu jaunāko rekomendāciju “Personas datu aizsardzība darba vietās”. Tā papildina līdz šim DVI izstrādāto rekomendāciju klāstu, jo arī jūlija sākumā iestāde jau nāca klajā ar savu praktisko padomu kopumu “Personas datu apstrādes drošība”. Šis metodiskais palīgmateriāls ir orientēts uz informācijas tehnoloģiju drošības jautājumiem, raugoties no personas datu aizsardzības skatpunkta. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apdrošināšanas atlīdzība apdrošināmās intereses neesamības gadījumā

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Vadoties no apdrošināmās intereses un likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 35. pantā noteiktā kompensācijas principa, ka izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā nodarītos zaudējumus, apdrošinātais nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību par trešajām personām piederošas īpašuma daļas bojāeju. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs komentārs par Lisabonas līgumu

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Ņemot vērā, ka latviešu valodā faktiski nav pieejama juridiskā literatūra par Eiropas Savienības tiesībām, pārsvarā ir jāizmanto avoti svešvalodās. Tāpēc piedāvājam recenziju par vienu no nesen iznākušajām vadošajām grāmatām Eiropā šajā jomā – Štreincs R. LES/LESD: Līgums par Eiropas Savienību un par Eiropas Savienības darbību (R. Streinz, EUV/AEUV: Vertrag über die Europäische Union und über die Arbeitsweise der Europäischen Union (Beck’sche Kurz-Kommentare), 2. Aufl. 2012, 2948 S.). ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Valsts pakļautība starptautiskajām tiesībām nav valstiskās neatkarības pārkāpums

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Pagājušajā ceturtdienā Tiesībsarga birojs publiskoja atbildi uz biedrības "Par latu, pret eiro" 2013. gada 27. jūnija iesniegumu, kurā tiesībsargs lūgts ierosināt pārbaudes lietu un sniegt atzinumu par Saeimas, Ministru kabineta un Centrālās vēlēšanu komisijas darbībām eiro ieviešanas sakarā, kā rezultātā skartas Latvijas Republikas pilsoņu tiesības vēlēt. ...

žurnāls / Numura tēma

Pienākums autonomi piemērot Vīnes konvenciju, ievērojot tirdzniecības paražas

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Tieši pirms 15 gadiem Latvijā stājās spēkā ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem1 (turpmāk – Vīnes konvencija vai Konvencija), kas ir viena no populārākajām un plašāk izmantotajām konvencijām starptautiskajās privāttiesībās. Pieaugot eksporta un importa apjomam, arvien biežāk šī konvencija tiek piemērota arī Latvijā, tomēr, analizējot tiesu praksi,2 jākonstatē, ka konvencija tiek tulkota neprecīzi. Šā raksta mērķis ir sniegt ieteikumus tādai konvencijas piemērošanai, kas atbilstu tās mērķiem un garam. ...

žurnāls / Numura tēma

Ieskats tiesiskās palīdzības līgumu neviennozīmīgā interpretācijā

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu tiesiskās palīdzības līgumu neviennozīmīgā interpretācijā, kas rada dažādas piemērošanas iespējas. Taču autore nepiedāvā problēmjautājumu iespējamos risinājumus, atstājot šo uzdevumu likumdevējam un piemērotājiem. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Numura tēma

Dalības ES ietekme uz imigrācijas tiesisko regulējumu Latvijā. Apgrieztā diskriminācija

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Raksts veltīts apgrieztās diskriminācijas problēmai imigrācijas jomā Latvijā. Tā kā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) Latvijā pastāv divi imigrācijas tiesiskie regulējumi – ES un nacionālais, kur ES ir labvēlīgāks salīdzinājumā ar nacionālo, Latvijas pilsoņi attiecībā uz viņu ģimenes locekļu imigrācijas un uzturēšanās tiesībām tiek nostādīti mazāk labvēlīgā situācijā nekā citu ES pilsoņi. ...

žurnāls / Numura tēma

Konstitucionālās tiesas kā prejudiciālo nolēmumu lūdzējas

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, gan arī politiskās sensitivitātes un spriedzes dēļ. Tomēr lielākoties pētījumi ir koncentrējušies uz ES Tiesas un dalībvalstu konstitucionālo tiesu dažādajiem skatpunktiem attiecībā uz ES tiesību pārākuma principa darbību un ES tiesību attiecībām ar dalībvalstu konstitūcijām. Taču tas nebūt nav vienīgais interesantais un izpētes vērtais objekts dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas attiecībās. Tādēļ šajā rakstā tiks aplūkota dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas iespējamā sadarbība prejudiciālo nolēmumu kontekstā, apzinot un analizējot situāciju gan no ES Tiesas un ES tiesību, gan no pašu konstitucionālo tiesu skatpunkta. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1 ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Numura tēma

Valsts robežu delimitācijas 20 gadi: pieredze un nākotnes izaicinājumi

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

2012. gada augustā apritēja 20 gadi, kopš ir dibināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas2 tiesību zinātņu katedra. Katedras sekcijas darbs LU 71. zinātniskajā konferencē tika veltīts šiem 20 gadiem, kuri pēc būtības ir sakrituši ar Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku un atjaunotās Latvijas ārlietu dienesta darbības laiku. Un tieši pirms 20 gadiem pēc neatkarības atjaunošanas tika arī parakstīts pirmais Latvijas un kaimiņvalsts robežlīgums. Latvijas valsts robežu atjaunošana ir ilgusi visus šos 20 gadus, turklāt process vēl nebūt nav noslēdzies, iespējams, lielākie izaicinājumi mūsu valstij vēl ir tikai priekšā. Tāpēc autors uzskata par iespējamu savu katedras 20 gadu jubilejas konferencei veltīto referātu sasaistīt ar vēl joprojām būtisko Latvijas Republikas robežu delimitācijas jautājumu. ...

žurnāls / Numura tēma

Starptautisko un Eiropas tiesību katedras darbu speciālizlaidums

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Gada sākumā Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences laikā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra atzīmēja savu 20. gadadienu. Par godu šim notikumam katedras pārstāvji konferencē uzstājās ar referātiem, kurus “Jurista Vārda” redakcija izlēma publicēt vienkopus šajā speciālnumurā, jo tie skar vairākus aktuālus tiesību jautājumus. Piemēram, par joprojām līdz galam nenoregulētajām Latvijas jūras robežām un personvārdu atveidi Latvijas Republikas dokumentos. ...

žurnāls / Īsziņas

Iepazīstas ar administratīvās tiesvedības praksi

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Augstāko tiesu apmeklēja delegācija, kuras sastāvā bija Kirgizstānas, Kazahstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas tieslietu un valsts pārvaldes iestāžu vadošie darbinieki un augstskolu juridisko programmu mācībspēki. Tikšanās laikā 15. jūlijā ar Augstākās tiesas priekšsēdētaja vietnieku, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori, Latvijas Universitātes asociēto ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina amatā cietumu pārvaldes vadītāju

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Ar valdības lēmumu 16. jūlijā Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatā tika apstiprināta pulkvede Ilona Spure. Iepriekš viņa pildīja pārvaldes Resocializācijas dienesta priekšnieces pienākumus. Viņa ir ilggadēja darbiniece ieslodzījuma vietu sistēmā un dienestā strādā jau 20 gadus. Tieslietu ministrs jaunajai cietumu pārvaldes vadītājai ir izvirzījis trīs galvenos uzdevumus. Proti, ievērot un uzturēt finanšu disciplīnu ...

žurnāls / Īsziņas

Atbalsta Lietuvas pievienošanos eirozonai

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Starptautiskais Valūtas fonds atbalsta Lietuvas apņemšanos 2015. gadā pievienoties eirozonai, 17. jūlijā uzsvēra Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda, kas bija ieradusies vizītē Viļņā. “Esmu pārliecināta, ka labums no pievienošanās eirozonai ir krietni lielāks nekā risks. Tajā pašā laikā Eiropā no pašreizējās Eiropas Savienības prezidētājvalsts Lietuvas tiek gaidīts pozitīvs ieguldījums, demonstrējot ...

žurnāls / Īsziņas

Prokuratūra uzraudzīs budžeta līdzekļu izlietošanu

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Eiropas Komisija 17. jūlijā paziņoja, ka plāno izveidot īpašu prokuratūru, lai cīnītos pret krāpšanu un citiem noziegumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem. Eiropas prokuratūrai būs pilnvaras tieši darboties dalībvalstu teritorijās, veicot izmeklēšanu, ierosinot tiesisko vajāšanu un saucot tiesas priekšā ES budžeta līdzekļu izšķērdētājus. Pašlaik ES budžets veido aptuveni 130 miljardus eiro, un tiek ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesa atzīst kratīšanu par nepamatotu

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 16. jūlijā piesprieda Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai “De facto” žurnālistei, tagadējai “Ventspils naftas” sabiedrisko attiecību vadītājai Ilzei Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā. ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Juristu viedokļi par tiesu sistēmu

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Stājušies spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Izstrādes laikā bija dažādi viedokļi un priekšlikumi, kas ir normāli radošā procesā. Tomēr ne viedokļu daudzveidības, bet sadarbības veida dēļ paliek tādas publiskas mieles. Tieslietu padome pauda neapmierinātību, ka publiskajā telpā ir izskanējusi maldinoša informācija par šo likuma grozījumu sagatavošanu ciešā sadarbībā ar Tieslietu padomi. Saeimas Juridiskā komisija ņēmusi ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Tiesnešu tiesību jēdziens un nozīme Latvijā

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

“Diskusija par tiesnešu tiesību jēdzienu un izpratni Latvijas tiesību teorijā faktiski nepastāv vai ir tikko aizsākusies, un galvenokārt to veicina tieši tiesas veikto juridisko metožu daudzveidības atzīšana un tiesas kompetences paplašināšanās no konstatācijas par faktu sakritību ar tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmēm līdz tiesību tālākveidošanai. Attīstoties teorijai par tiesību normu, pēdējo desmit gadu laikā strauji mainījusies arī attieksme pret tiesnešu tiesībām un tiesas iespējām konstatēt jaunas vispārsaistošas tiesību normas,” savā darbā secina Dr.iur. Ginta Sniedzīte – pagājušajā nedēļā izdotās grāmatas “Tiesnešu tiesības. Jēdziens un nozīme Latvijas tiesību avotu doktrīnā” autore. Šajā grāmatā zinātniski pamatots Latvijas tiesībās jauns koncepts – tiesnešu tiesības. ...

žurnāls / Notikums

Oficiāli atklāts jaunais administratīvo tiesu nams

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

“Šajā jaunajā ēkā turpmāk atradīsies Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa. Administratīvo tiesu mērķis un misija ir aizstāvēt sabiedrības tiesības attiecībās ar valsts pārvaldi. Ceru, ka šajā tiesu namā tas tiks darīts godam. Turklāt – ne ar mums taisnība ir sākusies, un ne ar mums tā arī beigsies. Bet mums visiem ir jādzīvo tā, lai taisnība valdītu,” jaunā administratīvo tiesu nama atklāšanas pasākumā aizvadītās nedēļas trešdienā savā uzrunā vēlēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

žurnāls / Tiesību politika

Skrupulozi vērtējot Tieslietu padomes priekšlikumus

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Fragmenti no 11. Saeimas pavasara sesijas divpadsmitās sēdes 2013. gada 13. jūnijā stenogrammas, trešajā lasījumā izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.* ...

Dzintra Pededze

žurnāls / Juristu likteņi

Viktors Skudra – spilgta personība Latvijas valstiskuma atjaunošanā un attīstībā

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Pirms pāris nedēļām, 2013. gada 10. jūlijā, Viktors Skudra būtu svinējis 70 gadu jubileju, atskatoties uz saspringto periodu Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka un tiesneša amatā, četrpadsmit ražīga darba gadiem zvērināta advokāta statusā, neaizmirstamo laiku pie atjaunotās Latvijas Republikas tiesību sistēmas šūpuļa, nepateicīgo misiju Padomju Latvijas kaprača lomā un periodu, kad viņš grūtā ikdienas darbā iepazina prokuratūras karjeras kāpnes no prokurora palīga līdz – Latvijas PSR ģenerālprokurora vietniekam. Pēc aiziešanas pensijā viņš gribēja par to visu uzrakstīt. Diemžēl nepaspēja. Nāve šo spilgto personību 2011. gada 22. maijā aizsauca mūžībā pilnīgi negaidīti, atstājot uz viņa rakstāmgalda daudzus nepabeigtus projektus, tostarp tiesneša atsevišķās domas, seifā – līdz galam nesagatavotas Satversmes tiesas lietas, bet visapkārt – cilvēkus, kuriem viņa pietrūkst. ...

žurnāls / Diskusija

Pirmšķietami novērtējot grozījumus likumā "Par tiesu varu"

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

2013. gada 4. jūlijā izsludināja likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas ievieš virkni jauninājumu un precizējumu tiesu sistēmas pārvaldībā. Publiska diskusija notiek ne tikai par grozījumu saturu, bet arī par starpinstitucionālo komunikācijas kultūru. Tāpēc “Jurista Vārds” aptaujāja gan likumdošanas procesā iesaistītās personas, gan arī žurnāla lasītājus. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu varas objektivitāte kā pamats tiesnešu ierobežotai kritikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Izteiksmes brīvības robežas, kritizējot tiesu varu vai pat atsevišķus tiesnešus, ir jautājums, par kuru bieži tiek diskutēts akadēmiskajā literatūrā.1 Plaša tiesas vai atsevišķu tiesnešu kritika sastopama arī ikdienā plašsaziņas līdzekļu publikācijās un nereti arī procesā iesaistīto pušu izteikumos. It īpaši tas raksturīgs gadījumos, kad tiesas pieņem spriedumus, kas sabiedrības vairākumam emocionāli vai morāli nav pieņemami. No vienas puses, šāda kritika var būt pamatota, jo tiesas ne vienmēr ir pietiekami skaidri un izsvērti norādījušas spriedumā argumentus, uz kuriem ir balstīta tiesas sprieduma rezolutīvā daļa. No otras puses, preses kritiska reakcija pret tiesu varu vairumā gadījumu ir saistāma ar laika trūkumu vai neiedziļināšanos plašāk tiesas izskatītajā lietā, kā arī ar nepilnīgām zināšanām par tiesību normu piemērošanu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Latvija – komercdarbībai nedroša valsts

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Pēdējā laikā arvien vairāk nostiprinās apziņa, ka ekonomiskā krīze pārvarēta un ir pagājis laiks cīņai ar tās negatīvajām sekām, tāpēc tagad veicams valstij ekonomiskais un cilvēkam labklājības izrāviens. Visticamāk, no nākamā gada 1. janvāra ne tikai Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess savu iecienīto Rūjienas saldējumu varēs nopirkt euro valūtā. To varēsim darīt mēs visi. Publiskajās diskusijās kā ekonomiskā izrāviena priekšnoteikumus ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jaunu pierādījumu pieteikšana apelācijas instances tiesā

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 551. panta pirmās daļas 5. punkta nosacījumiem var noraidīt prokurora lūgumu par tādu jaunu pierādījumu pieteikšanu, par kuru pastāvēšanu un iespēju iegūt šādus pierādījumus viņam bija zināms jau lietas iztiesāšanas laikā pirmās instances tiesā. Šāda prokurora lūgumu izskatīšana un motivēta to noraidīšana nav uzskatāma par prokurora apsūdzības funkciju iespēju ierobežošanu, jo Kriminālprocesa likumā lietas izskatīšanai apelācijas kārtībā sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu ir noteikta obligāta prasība norādīt sūdzībā vai protestā, kādi jauni pierādījumi, par kādiem apstākļiem tiek pieteikti un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts pienākums atlīdzināt zaudējumus privātpersonai nepamatoti piedzītu nodokļu gadījumā

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 19. panta pirmajai daļai, 28. panta pirmajai daļai un 29. panta otrajai daļai nodokļu administrācijas atbildība aptver arī nodokļu maksātāja no aprites izslēgtās naudas radīto zaudējumu atlīdzināšanu, kas tiek atlīdzināti, nepareizi piedzīto nodokļu summu palielinot par 0,025 procentiem par katru nokavēto dienu jeb mazliet vairāk kā 9% gadā. Tādējādi likumdevējs centies atlīdzināt tos zaudējumus, kas rodas personai, ja tā nevar izmantot sev piederošus naudas līdzekļus. Privātpersonai arī nav nepieciešams īpaši vēl kā pierādīt, ka tās naudas līdzekļi ir zaudējuši kādu vērtības daļu, kamēr nauda prettiesiski atradusies pie citas personas. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Padomes sēdē 9. jūlijā zvērinātu advokātu palīgu skaitā uzņemts Rihards Niedra, patrons – zvērināts advokāts Jānis Zelmenis. Darbība advokātu kolēģijā apturēta zvērinātam advokātam Jānim Radionovam un zvērinātai advokātei Violetai Zeppai-Priedītei, darbības apturēšana pagarināta zvērinātām advokātēm Karīnai Komaško un Irinai Oļevskai. Pamatojoties uz Advokatūras likuma 73. un 74. pantu, no zvērinātu advokātu skaita izslēgta zvērināta ...

žurnāls / Informācija

Profesionāls personāls – Latvijas prezidentūras veiksmes atslēga

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, kas norisināsies 2015. gada pirmajā pusgadā, būs viens no nozīmīgākajiem notikumiem atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē. Par notikumu tradicionālajā izpratnē to var saukt tikai nosacīti, jo tas būs sešus mēnešus ilgs nepārtraukts darbs, nodrošinot saskaņotu un profesionālu ES Padomes darbu, kā arī sadarbību ar citām ES institūcijām, ES dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem. Darbs prasa darītāju, tāpēc viens no pirmajiem darbiem, ko uzsāka Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts neilgi pēc tā izveidošanas,1 bija prezidentūrā iesaistītā personāla apzināšana un nepieciešamo profesionālās attīstības pasākumu plānošana. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums un tā atjaunošanas iespējas krimināltiesiskajās attiecībās

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Izprotot atjaunojošā taisnīguma būtību krimināltiesiskajās attiecībās, tās mērķi noziedzīga nodarījuma seku novēršanā, tiek noteiktas atjaunojošā taisnīguma metodes, atjaunojošā taisnīguma priekšrocības, kā arī apzināti atjaunojošā taisnīguma principi, kuru ietvaros galvenokārt tiek akcentēta cietusī persona un tās vajadzības. Izpētot un apkopojot viedokļus par taisnīgumu krimināltiesiskajās attiecībās, analizējot tā atjaunošanas iespējas, tiek pētīta to reglamentācija normatīvajos aktos, analizēti zinātnisko darbu publikāciju autoru viedokļi jautājumos, kas skar taisnīgumu, tā atjaunošanas iespējas – izlīguma institūtu (uzsverot taisnīguma atjaunošanas lomu un būtību, tās pozitīvos aspektus krimināltiesiskajās attiecībās); kaitējuma kompensācijas noteikšanu (tiek apzināta taisnīgas kompensācijas būtība); personu sodīšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tiek pievērsta uzmanība taisnīga soda būtībai, soda noteikšanas pamatprasībām, kas ir vērā ņemami, nosakot taisnīgus sodus, akcentējot taisnīguma atjaunošanu kā valsts reakcijas taisnīgu mērķi, nevis represīvo – sodošo taisnīgumu), visbeidzot nonākot pie taisnīguma visaptverošās lomas un vērtības krimināltiesiskajās attiecībās. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie Satversmes tiesas spriedumi

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Jūnija beigās Satversmes tiesa pasludināja divus spriedumus. Pirmais no tiem – 2013. gada 27. jūnijā lietā Nr. 2012-22-0103 "Par Civilprocesa likuma 567. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam" un Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 670 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību" 8., 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam". Otrais spriedums pasludināts 2013. gada 28. jūnijā lietā Nr. 2012-26-03 "Par Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 67.1 3. apakšpunkta (2010. gada 28. decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". ...

Ramona Tiltiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskā nenoteiktība trokšņu lietās

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Troksnis vienmēr ir bijusi nozīmīga vides problēma un aktuāls jautājums blīvi apdzīvotu pilsētu iedzīvotājiem. Kā norāda Pasaules veselības organizācija savās vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni,1 trokšņa problēma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs ir samērā liela: apmēram 40% Eiropas populācijas ir pakļauta satiksmes trokšņa iedarbībai (dienas laikā ekvivalentais skaņas spiediena līmenis pārsniedz 55 dB(A), bet aptuveni 20% populācijas – trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz 65 dB(A) līmeni. Tātad gandrīz puse ES pilsoņu dzīvo akustiskā diskomforta apstākļos. Savukārt naktīs apmēram 30% populācijas pakļauta trokšņa līmeņiem, kuri pārsniedz 55 dB(A), traucējot normāla miega norisi. ...

žurnāls / Informācija

Diskusijā meklē risinājumu tiesību normu plūdiem

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Pirms pāris nedēļām, 28. jūnijā, notika Tieslietu ministrijas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes rīkota publiska diskusija "Par priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Šī diskusija tika rīkota saistībā ar Valsts prezidenta 2012. gada 12. decembra rīkojumu Nr. 7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Diskusijā piedalījās gan tiesību normu radītāju un piemērotāju pārstāvji, gan tiesību zinātnieki. ...

žurnāls / Īsziņas

Bijušajam ministram piespriests nosacīts nāvessods

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Korupcijā un varas ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētajam Ķīnas bijušajam dzelzceļa ministram Liu Židžunam tiesa piespriedusi nosacītu nāvessodu, atsaucoties uz vietējiem medijiem, 9. jūlijā vēstīja BBC. Saskaņā ar apsūdzībām L. Židžuns 25 gadu laikā pieņēmis kukuļus 10 miljonu dolāru vērtībā. Izmeklētāji norāda, ka apmaiņā pret kukuļiem L. Židžuns slēdzis līgumus ar valsts dzelzceļa kompāniju. Kādreiz ietekmīgais dzelzceļa ministrs no ...

žurnāls / Īsziņas

Apjomīgas izmaiņas Būvniecības likumā

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Saeima 9. jūlijā trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā, lai būtiski paātrinātu būvniecības procesu un mazinātu administratīvo slogu būvniekiem. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī. Iepriekšējais būvniecības regulējums neatbilda mūsdienu situācijai, jo bija neprecīzs un nepārskatāms. Likums tika pieņemts 1995. gadā un paredzēja sarežģītu lēmumu ...

žurnāls / Īsziņas

Pilnveidos tiesu ekspertīžu regulējumu

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Ministru kabinets 9. jūlijā atbalstīja likumprojektu "Tiesu ekspertu likums", kurš precizē tiesu ekspertu sertifikācijas kārtību, kā arī regulē disciplinārlietu ierosināšanas kārtību, atbildības noilguma un disciplinārlietas ierosināšanas termiņu un precizē disciplinārsodu sistēmu. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai. Lai veicinātu kvalitatīvu tiesu ekspertīzes praksi, ir precizētas arī vairākas citas spēkā esošā likuma "Tiesu ...

žurnāls / Īsziņas

Latvija uzņemta eirozonā

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome, kurā darbojas ES valstu finanšu ministri, 9. jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā. 2014. gada 1. janvārī Latvija kļūs par 18. eirozonas valsti. Jūnija sākumā Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas publicētie konverģences ziņojumi apliecināja, ka Latvija izpilda uzņemšanai eirozonā izvirzītos ekonomiskos kritērijus. Pēc tam Latvijas pievienošanos Eiropas ...

...

190

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls