MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)
Šobrīd tiek apspriesta iespēja veikt normatīvo aktu grozījumus, lai no rajona tiesu kompetences izņemtu bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Šīs lietas šobrīd veido vairāk nekā 60% no rajonu tiesās izskatāmo lietu un pieteikumu skaita – tas secināts Dr.iur. S. Osipovas vadībā 2009. gadā veiktajā pētījumā "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves". Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīvu paredzēts iepriekšminēto lietu izskatīšanu nodot zvērinātu notāru pārziņā. Projekta autori uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika "strīdus" lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Notāru padome uzsver, ka notariāts ir spējīgs veikt šo funkciju gan apjoma ziņā (šobrīd ir krietni sarucis līdzšinējo notariālo darbību skaits), gan kvalitatīvi (visi notāri ir atestēti). Ja bezstrīdus lietas nonāktu notāru pārziņā, tiktu veidotas arī jaunas darbavietas zvērinātu notāru birojos. Lietu nodošanas finansiālo risinājumu projekta autori redz šādi: puse no valsts nodevas par lietas skatīšanu nonāktu valsts budžetā, puse tiktu samaksāta notāram kā amata atlīdzība (no kā notārs kā pašnodarbināta persona maksātu nodokļus). Taču kopumā valsts nodevu skaits palielinātos, jo, paātrinoties "strīdus" lietu izskatīšanas termiņiem tiesās, tiek prognozēts lietu skaita pieaugums tādēļ, ka "strīdnieki" tiesāšanās procesu vairs neuzskatītu par bezcerīgi ilgu. Tas kopumā arī pozitīvi ietekmētu uzņēmējdarbības vidi valstī. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)
Jau kādu laiku starp tiesnešiem un zvērinātiem notāriem notiek domu apmaiņa par iespēju no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas (tās varētu būt – bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšana un saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā) un nodot to izlemšanu notariāta ziņā. Idejas autori – zvērināti notāri – uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika "strīdus" lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt idejas pretinieki (un tādu netrūkst, tajā skaitā tiesnešu vidū) sauc šo priekšlikumu par notariāta interešu lobēšanu un uzskata, ka tādējādi valsts kasei garām aizplūdīs liela daļa valsts nodevās šobrīd iekasējamās naudas. Neraugoties uz viedokļu pretrunīgumu, priekšlikums vismaz daļēji guvis Tieslietu ministrijas atbalstu un paredzams, ka jau drīzumā Saeima varētu lemt vismaz par bezstrīdus laulības šķiršanas lietu nodošanu no tiesu kompetences notāru pārziņā. Galvenie ieguvumi, ko sola idejas virzītāji: tiesas atslogotas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas (šobrīd gadā skata vairāk nekā 100 tūkstošus bezstrīdus lietu); atslogots valsts budžets, jo lietas pārņems pašnodarbinātas personas; paātrināsies strīdus lietu skatīšana, jo tiesnešiem būs vairāk laika; palielināsies iekasēto valsts nodevu apjoms, jo tās ienāks gan no notāriem, gan tiesām; notāru birojos tiks radītas jaunas darbavietas. Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam sarunu ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Ilzi Pilsētnieci, vairāku nozares lietpratēju viedokļus par notariāta izvirzīto priekšlikumu, kā arī fragmentu no Dr.iur. S. Osipovas vadībā tapuša pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves", kur aplūkota iespēja no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)
Diskusijas juridiskajā literatūrā par judikatūras izpratni un tās nozīmi Latvijas tiesību sistēmā turpinās. Šī tiesību palīgavota ieviešana Latvijas juristu praksē ir nenoliedzami apsveicams solis, jo tādējādi ne tikai tiek nodrošināts vienlīdzības princips un tiesiskais taisnīgums, bet arī neatsverami tiek atvieglots juristu darbs un nodrošināta nepārtrauktība tiesību attīstībā. Rakstā netiks turpināta diskusija par judikatūru kā tiesu nolēmumu kopumu vispārējā līmenī, bet gan sperts solis tālāk un uzmanība tiks pievērsta šī palīgavota pamatelementam – judikatūras atziņai. Autore vēlas norādīt uz judikatūras atziņu iztulkošanas problēmām, kas Latvijā vēl ir maz pētīts jautājums. Šī tēma ir aktuāla, jo darbs ar tiesnešu tiesībām pamatā ir anglosakšu tiesību loka iezīme, bet tiesību piemērotājam no kontinentālās Eiropas tiesību saimes valstīm parasti pietrūkst zināšanu šajā jomā. Raksta sākumā aplūkots prejudīciju jēdziens un raksturs, lai ieskicētu tās iztulkošanas problēmas un pretrunas, kas tiesību piemērotāju sagaida jau attiecībā uz judikatūras atziņu noteikšanu. Raksta otrajā daļā, lai norādītu uz konkrētām judikatūras atziņu iztulkošanas problēmām, par pamatu ņemtas romāņu ģermāņu tiesību saimes juristiem pazīstamās tiesību normu iztulkošanas metodes un tās attiecinātas uz judikatūras atziņām. Autore vēlas radīt augsni tālākajai juridiskai domu apmaiņai par judikatūras atziņu piemērošanas praktisko pusi, lai veicinātu judikatūras kā palīgavota nostiprināšanos Latvijas tiesību sistēmā. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
1 ... 243 244 245 246 247 ... 368
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties