MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)
Komersanta veids ir komerctiesiskajā apgrozībā svarīgs apstāklis. Komersanta firmā ir jāietver norāde uz komersanta veidu un tādējādi firma, citastarp, sniedz nozīmīgu informāciju trešajām personām par konkrēto komersantu, proti, informāciju par komersanta veidu. Tādējādi firmas regulācija kalpo gan paša komersanta, gan trešo personu interesēm. Firmas regulācijas mērķis ir, pirmkārt, aizsargāt komersantu pret viņam piederošas firmas prettiesisku izmantošanu, otrkārt, novērst trešās personas maldināšanas iespēju. Mērķis novērst trešās personas maldināšanas iespēju tiek panākts, nosakot komersanta veida norādes obligātu iekļaušanu firmā un nosakot firmas izvēles ierobežojumus. Tiesību normas tieši noteic, ka firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu (Komerclikuma 29. panta pirmā daļa). Komerclikuma 29. panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums firmā ietvert maldinošas ziņas nav saprotams tādējādi, ka šī tiesību norma aizliedz iekļaut tikai tādu informāciju, kura nepārprotami sniedz īstenībai neatbilstošas ziņas par komersanta veidu. Maldināt var arī tāda informācija, kura netieši vai neapzināti norāda uz iespējamiem faktiski nepastāvošiem apstākļiem, vai informācija, kura ir savstarpēji pretrunīga, un tādējādi uz tās pamata trešā persona var izdarīt nepareizu secinājumu par attiecīgo komersantu. Komerclikuma 29. panta sestā daļa, kas noteic, ka preču zīmju vai to daļu izmantošanu firmā regulē preču zīmes regulējošie normatīvie akti, neietekmē šā paša panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu. Pretējā gadījumā, reģistrējot firmu atbilstoši preču zīmei vai tās daļai, bet neizvērtējot firmas atbilstību komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, netiktu ievērotas trešo personu tiesiskās intereses, kas neatbilstu vienam no firmas regulācijas mērķiem. Tādējādi nav atzīstams, ka tajos gadījumos, kad firmā tiek izmantota preču zīme vai tās daļa, ir reģistrējamas arī tādas firmas, kas pretēji Komerclikuma 29. panta pirmās daļas regulējumam trešās personas faktiski var maldināt par attiecīgā komersanta veidu.  ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)
Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas netiek paziņotas kopā ar tiesas spriedumu, bet tiek pievienotas lietas materiāliem slēgtā aploksnē. Atsevišķās domas tiek publiskotas trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas (Satversmes tiesas reglamenta 225. punkts). Pēc tam Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas spriedumu krājumā. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi publicēt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina 2009. gada 21. aprīļa atsevišķās domas par Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-35-01 "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam". Sprieduma teksts publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 9. aprīlī. Spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" ir pieņemts Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un līdz ar to atbilst Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Eiropas telpā
21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)
Sākotnēji šķietami sadzīviskajam ģimenes strīdam1 seko gan Latvijas, gan Itālijas valdība, vēstniecības, plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, arī sabiedrība. Nu jau šim strīdam seko arī Eiropas Komisija.2 Ar ko tad šis strīds ir tik īpašs? Pirmkārt, ar to, ka tajā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kuru pirms vairāk nekā trim gadiem māte ir aizvedusi no Itālijas uz Latviju bez tēva piekrišanas. Otrkārt, ar to, ka šis strīds tika risināts divās Latvijas tiesu instancēs un abas vienprātīgi nolēma, ka bērnam jāpaliek Latvijā. Treškārt, ar to, ka Itālijas tiesas lēma, ka bērnam tomēr ir jāatgriežas Itālijā, tāpēc Latvijas un Itālijas kompetentās iestādes neskaitāmas reizes ir mēģinājušas šo konfliktu nokārtot, meklējot juridiskos risinājumus, par kuriem, kā izrādās, šīm valstīm ir atšķirīga izpratne. Tādēļ, lai rastu vienotu izpratni par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, Latvija iesniedza sūdzību pret Itāliju Eiropas Komisijā.3 Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka Itālija nav pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības un ka Latvijas sūdzība pret Itāliju nav pamatota. Šis strīds ir uzmanības vērts jau tādēļ, ka tas var nonākt līdz pat Eiropas Kopienu tiesai. Šobrīd ir Latvijas ziņā,4 vērsties vai nevērsties Eiropas Kopienu tiesā, taču nevajadzētu izslēgt iespēju, ka arī Itālija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju, turklāt Eiropas Komisija pati var uzsākt pārkāpuma procedūru. Juridiski šis strīds ir apzīmējams ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem jeb bērnu pārrobežu prettiesisku aizvešanu vai aizturēšanu. ...
Pievienot mapei
1 ... 251 252 253 254 255 ... 368
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties