Digitālā vide arvien paver plašākas iespējas ne tikai tās izmantošanai, kas vērsta uz valstu ekonomisko izaugsmi, piemēram, piedāvājot finanšu un kredītiestādēm jaunus pakalpojuma veidus, bet arī determinē diemžēl efektīvākus veidus kā izdarīt pamatnoziegumus un slēpt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, proti, īstenot legalizēšanu. Tāpēc jau ilgāku laiku Latvijas un arī starptautiskajā noziegumu apkarošanas dimensijā arvien aktuālāki ir kļuvuši jautājumi par digitālajā vidē izvietotu (arī kustībā esošo) noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanu, izsekošanu, un vēlāko šo līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju.

Mums pazīstamie finanšu instrumenti, aktīvi, maksāšanas līdzekļi un to izmantošanas veidi uzsākuši strauju un neatgriezenisku transformāciju digitālajā vidē. Virtuālā valūta, kas transformējas digitālās formas aktīvā, ir novērtējama arī materiālā izteiksmē, turklāt tās izmantošanas un uzglabāšanas iespējas ir daudzveidīgas, kas, savukārt, paver iespējas šo aktīvu – virtuālo valūtu – izmantot kā tautsaimniecības procesu attīstībai, tā arī noziedzīgu nodarījumu rezultātā gūtu ekonomisko labumu slēpšanā un maskēšanā.

Rokasgrāmata lasītājam atklāj virtuālās valūtas jēdziena daudzšķautņaino izpratni, skaidrojot kā legāldefinīcijas saturu, tā arī praksē izmantojamo jēdzienu kriptovālūta un kriptoaktīvi nozīmi. Minētās analizēs ietvars tiek attiecināts arī uz mūsu valsts uzraudzības mehānismu no kompetento institūciju puses rīcībai ar kriptovalūtu un citiem kriptoaktīviem.

Šis zinātniski praktiskais pētījums lasītājam sniedz vadlīnijas procesuālo darbību īstenošanas priekšnosacījumiem virtuālās valūtas identificēšanai, izņemšanai, aresta uzlikšanai, tās uzglabāšanai un turpmākai realizācijai. Rokasgrāmatas fokusā tika ietverts arī praksē aktuāls jautājums par aresta uzlikšanu ārvalstīs glabātai virtuālajai valūtai.