Izlasot rakstu, vel jo vairāk pārliecinošāk top tas, ka ACTA nav ratificējams. Tas, ka autortiesības ir nepieciešams aizsargāt, tas nenozīmē - ka ir jāparaksta izplūdušu jēdzienu pilni starpt. līgumi, tikai lai tādi būtu un lai labāk izskatītos. Pietiekoši daudz likumu piemērotāji likumu tulko stingri pēc burta, nevis taisnības, loģikas un jēgas. Bīstami pārlieku izplūdušu dokumentāciju nodot piemērošanai.

Šobrīd, kad sabiedrības emocijas saistībā ar ACTA ir karstas, juristi, kuri neizsaka klaju nosodījumu nolīgumam, riskē saņemt kritiku par globālo korporāciju interešu lobēšanu. Tādēļ paldies autorei par drosmi un centienu paraudzīties uz problemātiku ar \\\"vēsu galvu\\\".

Tracis ap ACTA, manuprāt, galvenokārt radies ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, patērētāji ir neapmierināti ar globālo korporāciju \\\"monopolu\\\" satura izplatīšanā, un visas no tā izrietošās sekas, kā piemēram nesamērīga cena, nepieejams saturs utt. Otrkārt, šaurais attīstīto valstu \\\"klubiņš\\\" , kurš nolīgumu tapšanu it kā slepenībā virzījis(vai nav jauki, ka Latvija beidzot tiek uzskatīta par attīstītu). Un šeit es nepievērsīšos tādiem iemesliem, kā vēlme ignorēt autortiesības kā tādas (lai gan personīgi šķiet, ka liela daļa protestētāji klusībā uzskata tieši tā).

Principā pirmajiem diviem argumentiem var pievienoties. Tomēr vai šie argumenti ir pietiekami, lai līgumu neratificētu? Iespējams, ka atteikšanās no ratifikācijas būtu simbolisks žests nākotnē nepieļaut šādu globālu instrumentu apspriešanu \\\"šaurā lokā\\\". Tomēr diez vai līguma nepieņemšana atrisinātu galveno problēmu - legāla satura nepieejamība.

Šeit nu ir nepieciešami citi risinājumi. Varētu tikai vēlēties, lai starptautiskā līmenī tieši šī problēma tiktu akcentēta. Turklāt sarunās būtu jāiesaista organizācijas, kuras pārstāv mazos un vidējos intelektuālā īpašuma radītājus/turētājus. Jo ir daļēji patiess uzskats, ka līdzšinējais regulējums pamatatā dod priekšrocības globālajiem spēlētājiem. Latvijas ražotājam/māksliniekam cīnīties ar intelektuālā īpašuma pārkāpumiem ārvalstīs ir ārkārtīgi apgrūtināti. Tādēļ visbiežāk šai cīņai tiek atmests ar roku.

Tie ir jautājumi, kuriem būtu jābūt valstu dienaskārtībā. Taču šobrīd Saeimai un atbildīgajām ministrijām ir jāpasaka, kas un kā konkrēti tiks uzlabots normatīvajos aktos, ieviešot ACTA. Ja atbilde ir nekas, tad zināma taisnība ir protestētājiem - kādēļ mums vispār būtu šis līgums jāpieņem?