Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Rīt, 5.decembrī, jūsu vadītājai Rīgas apgabaltiesai ir zīmīga jubileja — 80 gadu. Turklāt tā bija pirmā neatkarīgās Latvijas tiesa. Pastāstiet, lūdzu, ko liecina vēstures dokumenti par šiem pirmssākumiem!

— Kā zināms, tikko nosvinējām Latvijas valsts 80.gadskārtu. Saprotams, ka pēc neatkarīgās valsts nodibināšanas 1918.gadā tūlīt sāka veidot arī citas struktūras, to skaitā tiesas. Manuprāt, valsts vēsturi mēs vairāk vai mazāk zinām, bet ar tās institūciju, iestāžu vēsturi ir sarežģītāk, jo daudzi arhīva dokumenti nav saglabājušies. Taču no 1938.gada Tieslietu ministrijas un tiesu vēstures izdevumā rakstītā uzzinām, ka par Rīgas apgabaltiesas dibināšanu jāuzskata 1918.gada 5.decembris, kad toreizējais tieslietu ministrs iecēla pirmo Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju, zvērinātu advokātu Frici Gailīti un pirmo tiesas prokurora vietas izpildītāju, zvērinātu advokātu Ernestu Grīnbergu. Tā paša gada 7.decembra sēdē Pagaidu valdība šīs iecelšanas akceptēja. Pēc tam jau pakāpeniski sāka veidoties gan augstāka, gan zemāka līmeņa tiesas. 1918.gada 11.decembrī notika formālā tiesu pārņemšana no tālaika vācu okupācijas iestādēm.

Izrādās, ka toreiz galvenā problēma bija tiesnešu trūkums. Starp citu, arī pašlaik Latvijā joprojām nepietiek kvalificētu tiesnešu. Toties darbības sākuma gados nav bijis kancelejas darbinieku deficīta, jo varējuši iesaistīt vecos kadrus. Protams, pastāvēja grūtības ar telpām un inventāru.

Kā liecina vēstures dokumenti, pirmais darbības šķērslis bijis papīra trūkums. Ierēdņi risinājumu atraduši tādējādi, ka arhīvos no vecajiem krievu aktiem izgriezuši baltās lapas un tā papīra pieticis ilgākam laikam.

— Vai tiesnešu trūkums bija saistīts ar to, ka daudzi neprata latviešu valodu, vai vispār bija maz juristu?

— Latvijas izcelsmes juristu bija ļoti maz, daudzi atradās Krievijā, tāpēc tiesu sastāvs veidojās galvenokārt no zvērinātiem advokātiem. Metot tiltiņu uz mūsdienām — tas ir pretēji. Advokāti ne visai vēlas strādāt par tiesnešiem.

Runājot par atalgojumu tiesnešiem — tādas noteiktas algu likmes nemaz nebija, bet tos līdztekļus, ko piešķīra Tieslietu ministrija, sadalīja starp tiem, kuriem bija trūcīgāki apstākļi. Tiesas pastāvēšanas pirmssākumos nolēma, ka Krievijas impērijas atribūtikas uz amata tērpiem nebūs, tāpēc tiesa sprieda vienkāršos, atturīgos uzvalkos, bez tiesneša ķēdes vai mantijas.

— Rīgas apgabaltiesa no pašiem sākumiem atradusies Rīgas centrā, Brīvības bulvārī 34. Pastāstiet nedaudz par tās tapšanu, iecerēm!

— Jā, Rīgas apgabaltiesas ēka uzcelta vēl pagājušā gadsimta beigās. Tā ir būvēta renesanses izcilāko meistaru stilā ar barokālām fasādēm, un to bija iecerējis pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts un pilsētbūvniecības meistars Jānis Frīdrihs Baumanis. Šī ēka bija iecerēta kā Apgabaltiesas nams. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad notika Baltijas guberņu pārvaldes radikālas reformas un Krievijas impērijā tika radīta pilnīgi jauna tiesu sistēma, apgabaltiesas izveidoja kā jaunu institūtu. Mūsu tiesas jubilejai veltītajā krāsainajā bukletā teikts: "Rīgas apgabaltiesas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas cietis, vēstures kataklizmām pāri ejot, tomēr saglabājis savu arhitektonisko cēlumu, lēnām atgūstot savu funkcionālo nozīmi".

— Vai apgabaltiesa uzsāka darbu 1918.gada decembrī?

— Faktiski ne, jo 1919.gada 3.janvārī ienāca lielinieki un tiesu darbs tika paralizēts. To atsāka 1919.gada jūnijā, kad notika pirmā apgabala tiesnešu kopsapulce. Jāpiebilst, ka minētajās telpās bez apgabaltiesas atradās arī Senāts, Tiesu palāta, jo Tiesu pili uzcēla tikai 1938.gadā.

Minēšu interesantus skaitļus:

1938.gadā Rīgas apgabaltiesā strādāja 43 tiesneši šobrīd — 30. Protams, izveidoja vēl četras, tātad kopā piecas apgabaltiesas, līdzīgi kā pašlaik.