Jurista vārds Nr. 7(49)

Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā

Dr.iur.Aivars Niedre — “Latvijas Vēstnesim”

Sākums “LV” 15.03.1997.

Šajā rakstā sniegts komentārs Latvijas Kriminālkodeksa (turpmāk KK) grozījumiem, kuri ar 1997.gada 5.februāra likumu izdarīti Sevišķās daļas astotā un desmitā nodaļā, kā arī vairākos Vispārējās daļas pantos.

KK Seviškās daļas astotā nodaļa “Noziegumi pret jurisdikciju” papildināta ar jaunu 173.1pantu “Apzināti nepatiess paziņojums notāram”, bet 174.pantā “Apzināti nepatiesa liecība, atzinums vai tulkojums” izdarīti grozījumi, nosakot kriminālatbildību par šīm darbībām ne vien tad, ja tās izdarītas tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanā, bet arī pie zvērināta notāra. Grozījumu nepieciešamība izriet no 1993.gada 1.jūnija Notariāta likuma nosacījumiem (sk. šā likuma 69. un 76.pantu). Noziegumu var izdarīt tikai tīši, un tā subjekts var būt liecinieks (cietušais) vai tulks.

Būtiski grozījumi izdarīti KK 181.2 pantā “Nelikumīga vielu, izstrādājumu un priekšmetu nodošana personām, kuras ievietotas aizturēto turēšanas vietās, iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās, vai vielu izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no tām”. Priekšmetu skaitā, par kuru nelikumīgu nodošanu vai saņemšanu iestājas kriminālatbildība, īpaši nosaukta “korespondence” (sarakste ar pantā minētajām personām). Bez tam kriminālatbildība tagad noteikta par neatļauto priekšmetu nodošanu vai saņemšanu, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti gada laikā (tas ir, vismaz otro reizi neatkarīgi no tā, vai par pirmo gadījumu piemērots administratīvs sods). Pantā iekļauta otrā daļa, kurā par minētajām darbībām paredzēta paaugstināta atbildība iekšlietu iestāžu darbiniekiem.

*

Plašos grozījumus, kas izdarīti KK Sevišķās daļas desmitās nodaļas “Noziegumi pret sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju veselību” septiņpadsmit pantos, nosacīti var iedalīt trīs grupās.

Vispirms jāmin papildinājumi trīs pantos, kuros paredzēta atbildība par noziegumiem pret sabiedrisko kārtību un drošību. KK 205.pantā “Draudi izdarīt slepkavību, nodarīt smagu miesas bojājumu vai iznīcināt mantu” paplašināta atbildība par šādiem draudiem, teikts, ka atbildība iestājas ne vien par draudiem iznīcināt mantu ar dedzināšanu, bet arī citā vispārbīstamā veidā (piemēram, ar spridzināšanu). Minētais papildinājums, protams, attiecas arī uz draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu.

Līdzīga rakstura grozījumi izdarīti arī KK 217.pantā “Sprāgstošu vielu glabāšanas, izlietošanas vai uzskaites noteikumu pārkāpšana” un 218.pantā “Ieroču, munīcijas un sprāgstvielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana vai realizēšana”, kuros atbildība tagad noteikta arī par pantos minētajiem nodarījumiem ar spridzināmā ietaisēm (ietaise — elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju). Bez tam par šo ietaišu, kā arī šaujamieroču, mūnīcijas vai sprāgstošu vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu vai realizēšanu tagad var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem (nevis līdz pieciem gadiem kā agrāk).

*

KK papildināts ar 209.2 un 209.3 pantu, kurus kopā ar KK 209.pantu var nosaukt par noziegumiem pret tikumību (tāds apzīmējums šo noziedzīgo nodarījumu sastāviem dots Latvijas Republikas Krimināllikuma projektā). Grozījumi izdarīti arī KK 209.pantā “pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšana”. Te ir jāatgādina, ka noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta atbildība KK 209.pantā, pieņemti 1995.gada 22.novembrī — tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.348 “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu”. Saskaņā ar Noteikumu otro pantu viens no to mērķiem ir nepieļaut iesaistīt nepilngadīgas personas netiklās darbībās. Tagad KK 209.pants papildināts, speciāli paredzot atbildību par nepilngadīgā iesaistīšanu pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanā, reklamēšanā vai glabāšanā (panta otrā daļa), kā arī izgatavošanā (panta trešā daļa).

KK 209.2 pantā “Piespiešana nodarboties ar prostitūciju” noteikta kriminālatbildība par šādām darbībām, kas vērstas uz personas ietekmēšanu nodarboties ar prostitūciju (t.i., stāšanās dzimumsakaros par samaksu) — panta pirmajā daļā par pamudināšanu (rīcību, kas rada vēlēšanos nodarboties ar prostitūciju) vai piespiešanu (rīcību, pielietojot vardarbību vai bez tās, lai panāktu personas nodarbošanos ar prostitūciju pret savu gribu), panta otrajā daļā par iesaistīšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticību vai ar viltu (rīcību, kas izpaužas nepatiesas informācijas sniegšanā, patiesības sagrozīšanā vai noslēpšanā, lai panāktu personas nodarbošanos ar prostitūciju). Panta trešajā daļā paredzēta paaugstināta atbildība par nepilngadīgo pamudināšanu nodarboties ar prostitūciju. Noziegums daļā par pamudināšanu ir pabeigts ar vainīgās personas veiktajām darbībām, neatkarīgi no tā, vai pamudinātā persona sākusi nodarboties ar prostitūciju vai ne. KK 209.2 pantā paredzēto noziegumu var izdarīt tikai ar nodomu.

KK 209.3 pantā “Sutenerisms” noteikta kriminālatbildība par tīšām darbībām, kas vērstas uz materiālu labumu gūšanu no citas personas nodarbošanās ar prostitūciju.