Jurista vārds Nr. 39 (107)

Augstākās tiesas senators, — "Latvijas Vēstnesim"

1998.gada 21.oktobrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu par īrestiesām. Likums stājas spēkā 1999.gada 2.janvārī. Tas nozīmē, ka, sākot ar 1999.gada 2.janvāri, rajonu un pilsētu tiesas nedrīkstēs pieņemt savā izskatīšanā prasības pieteikumus par strīdiem, kas ar likumu nodoti īrestiesu izskatīšanai. Pieteikumi šajos gadījumos būs jāiesniedz tieši īrestiesā.

Saskaņā ar Īrestiesu likuma 19.pantu, īrestiesām piekritīgi ir strīdi, kas izriet no dzīvojamās telpas īres attiecībām. Šādā nozīmē tie ir visi strīdi, kas saistīti ar likumā "Par dzīvojamo telpu īri" regulētajām attiecībām. Visbiežāk tie ir strīdi par dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, par sekām, kas iestājas, ja izbeidzas dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktais termiņš. Tie ir strīdi par īrnieka ģimenes locekļu tiesībām uz izīrēto dzīvojamo telpu, par jaunu ģimenes locekļu ievietošanu pie īrnieka un citi savstarpējie strīdi starp īrnieku un viņa ģimenes locekļiem. Tās ir šobrīd visbiežāk sastopamās prasības, kas saistītas ar īres maksas nemaksāšanu un sekām, kas no tā rodas, līdz pat īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanai no dzīvokļa. Tie ir arī visi strīdi, kas radušies starp īrnieku un apakšīrnieku, ja bijis noslēgts apakšīres līgums. Tādā pašā veidā īrestiesu kompetencē ietilpst strīdi dzīvojamās telpas apmaiņas sakarā vai arī ja tiek prasīta piespiedu apmaiņa, ja starp īrnieku un viņa ģimenes locekļiem radies konflikts un viņu kopēja dzīvošana vienā ģimenē un vienā dzīvoklī kļuvusi neiespējama. Īrestiesās būs jārisina arī strīdi par īres līguma nosacījumu grozīšanu, piemēram, par dzīvokļa pārbūvi vai pārplānošanu, arī par kapitālo remontu kopumā un no tā izrietošajām sekām. Īrestiesu kompetencē ietilpst arī visu prasību izskatīšana par īres līguma izbeigšanu, kā arī īrnieku un viņa ģimenes locekļu izlikšanu no dzīvokļiem. Gadījumos, kad īrnieks vai īrnieka ģimenes loceklis dzīvoklī nedzīvo ilgāk par trim mēnešiem un nepilda īrnieka pienākumus, īrestiesām vajadzēs atzīt, ka īrnieks vai īrnieka ģimenes loceklis vai viņi visi ir zaudējuši tiesības uz dzīvojamo telpu.

Īrestiesām būs jāizskata arī strīdi saistībā ar komunālo pakalpojumu sniegšanu un maksas noteikšanu par komunālajiem pakalpojumiem gadījumos, kad īrnieka norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzēju notiek ar izīrētāja starpniecību. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja īrnieks ir noslēdzis vienošanos par komunālo pakalpojumu saņemšanu tieši ar komunālo pakalpojumu devēju un tas nav izīrētājs, strīdi komunālo pakalpojumu sakarā, tāpat kā līdz šim, skatāmi tieši rajonu vai pilsētu tiesās. Kam pieteikums iesniedzams, redzams no tā, kam īrnieks maksā par komunālajiem pakalpojumiem. Ja īrnieks maksājumu izdara izīrētājam pēc kopēja rēķina par īres maksu un par komunālajiem pakalpojumiem, tad strīds šo maksājumu sakarā risināms īrestiesā, bet, ja rēķinu izsniedz tieši komunālo pakalpojumu devējs, — rajona vai pilsētas tiesā. Piemēram, maksājumi par elektroenerģijas patēriņu parasti tiek maksāti elektroenerģijas piegādātājam, tādēļ strīdi par elektroenerģijas patēriņu būs skatāmi rajonu vai pilsētu tiesās.

Īrestiesu kompetencē ietilpst arī strīdi, kas izriet no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas attiecībām. Šādas attiecības rodas un turpmāk vēl vairāk radīsies starp privatizēto dzīvokļu īpašniekiem un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu, vai mājas patieso apsaimniekotāju vai pārvaldītāju. Tie būs strīdi par to, kā, kādā mērā un kādā veidā dzīvokļu īpašniekiem ar saviem līdzekļiem vajadzēs piedalīties mājas uzturēšanā.

Visi norādītie strīdi vai nesaskaņas vistiešākā veidā ietekmē iedzīvotāju sadzīvi un skar arī viņu sociālās tiesības un intereses. Tā kā pašreizējā situācijā rajonu un pilsētu tiesas un vēl jo vairāk apgabaltiesas ir pārslogotas ar citu dažādu strīdu izspriešanu, kādēļ lietu izskatīšana dažkārt ieilgst šajās tiesās pat vairāku gadu garumā, īrestiesas ievērojami atslogos rajonu un pilsētu tiesu darbu. Pašas īrestiesas šos strīdus varēs izskatīt nekavējoties pēc attiecīgu pieteikumu saņemšanas.

Būtu jāņem vērā, ka rajona vai pilsētas tiesas, varētu teikt — tiesu sistēma kopumā, nav tās institūcijas, kas tiešā veidā spētu risināt sociālas dabas jautājumus. Citādi tam vajadzētu būt īrestiesās. Īrestiesām vajadzētu rast vistiešāko kontaktu ar pašvaldībām un nepieciešamības gadījumā mēģināt savus lēmumus apvienot ar sociālas dabas jautājumu atrisināšanu.