Žurnāls: Par nacionālās likumdošanas piemērošanu darba līguma uzteikuma pārsūdzībā

1. Marts 2005 /NR. 8 (363)

Par nacionālās likumdošanas piemērošanu darba līguma uzteikuma pārsūdzībā

Par nacionālās likumdošanas piemērošanu darba līguma uzteikuma pārsūdzībā

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Lieta Nr.SKC–229

2004.gada 19.maijā

Prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt tiesā viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā paplašinātā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators M.Dudelis, senatori I.Fridrihsons, R.Namatēvs, R.Saulīte, I.Šepteris, R.Zaķe, M.Zāģere, piedaloties advokātei M.Girnei, 2004.gada 19.maijā atklātā tiesas sēdē Rīgā izskatīja prasītājas S.Alksnes kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2004.gada 22.janvāra spriedumu Silvijas Alksnes prasībā pret Rīgas Kongresu namu par atjaunošanu darbā un atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu.
Noklausījies senatora R.Namatēva ziņojumu, advokātes M.Girnes paskaidrojumu, ka spriedums lietā atceļams, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja:

Prasītāja S.Alksne un atbildētājs – Rīgas Kongresu nams – 2000.gada 1.decembrī noslēdza darba līgumu, ar kuru S.Alksne tika pieņemta darbā Rīgas Kongresu namā par apkopēju.
Pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2024.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

3 KOMENTĀRI

Anonīms lietotājs

7. Marts 2005 / 15:13

ATBILDĒT

"Darba tiesiskās attiecības izbeigtas ar vienpusēju tiesisku darījumu - Rīgas Kongresu nama 2003.gada 15.janvāra uzteikumu..."

Kā tad definēt tās attiecības starp darbinieku un darba devēju pēc uzteikuma saņemšanas, līdz iztek uzteikuma termiņš? Uzteikuma termiņa laikā darbinieks turpina strādāt, darba devējs par to maksā algu. Vai tad starp pusēm nepastāv darba līgums? Ņemot vērā DL normas, ir skaidri redzamas darba līguma pazīmes, taču Senāts uzskata, ka līdz ar uzteikuma izdošanu darba līgums jau ir ticis izbeigts un tas, ka puses turpina pildīt iepriekšējo darba līgumu - paši vainīgi, ka ievērojat likumu.

Manuprāt tālu vairs nav tas brīdis, kad Senāts sapratīs, ka ar līdzšinējo tiesu praksi viņi brauc auzās un tomēr sāks rakstīt saprātīgus spriedumus.

realists

3. Marts 2005 / 09:23

ATBILDĒT

Tikai diemzel laikam jau Latvijas daliba ES ir pagajusi secen AT Senata civilistiem. Gruti iedomaties sos godajamos kungus ar Kopienu tiesas spriedumu krajumiem anglu un francu valodas meklejam pareizas atbildes.

Galu gala ar gadiem neviens nepaliek jaunaks un atvertaks jaunam zinasanam. Pienemu, ka diskusija par Darba likuma interpretaciju parada nevis problemas sa likuma piemerosana, bet gan augstas tiesas lemeju atpalicibu par kadiem desmit gadiem no videja juridiska domasanas limena musu valsti.

Kristīne Dupate

1. Marts 2005 / 11:05

ATBILDĒT

Pieivenojos JV 1.marta numurā publicēto sašutušo cilvēku viedokļiem par to, ka atlaišanas gadījumos tiesas ceļā piedzītā nauda ir uzskatāma par darba samaksu nevis atlīdzība par piespiedu darba kavējumu. To ir skaidri pateikusi Eiropas Kopienu Tiesa. Atlīdzība, kas maksāta arī pēc darba attiecību pārtraukšanas, var tikt uzskatīta par darba samaksu (lieta Barber, C-262/88, paragrāfi 10 un 12). Atlīdzība, kas tiek maksāta par nepamatotu atlaišanu no darba, ir gluži tā pati samaksa, ko persona būtu nopelnījusi, ja nebūtu nepamatoti atlaista, tādēļ tā ir uzskatāma par darba samaksu (lieta C-167/97).

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"