Foto: no personiskā arhīva |
2004.gada sākumā Civilprocesa likums tika papildināts ar jaunu tiesību normu, kuras vārdiskā redakcija ir šāda: “Piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.”1 Kas ir judikatūra? Šāds termins līdz šim Latvijā nav lietots,2 tādēļ tiesai un valsts pārvaldei, kā arī jebkuram, kurš interesējas par tiesību zinātnēm, ir jānoskaidro, ko nozīmē judikatūra, kā tā veidojas un kur tā meklējama. Jo īpaši svarīgi – tiesām, jo tām, piemērojot tiesību normas, judikatūra ir jāņem vērā. Turklāt jānoskaidro, vai tas jādara tikai civillietu izspriešanā, bet krimināllietu un administratīvo lietu izspriešanā – ne. Uz šiem jautājumiem atbildes meklējamas šajā rakstā.
Augstākās tiesas plēnuma izskaidrojumi Ilgu laiku Latvijas tiesām, piemērojot tiesību normas, bija jāņem vērā Augstākās tiesas plēnuma lēmumi. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 49.panta otrās daļas sākotnējo redakciju Augstākās tiesas “Plēnums pieņem tiesām saistošus izskaidrojumus par likumu piemērošanu”,3 no kā izrietēja, ka šiem plēnuma izskaidrojumiem bija obligāts raksturs. Augstākās tiesas plēnuma lēmumi kā likumu normatīvās tulkošanas akti tika iedibināti PSRS pastāvēšanas gados un bija raksturīgi visās sociālistisko tiesību loka valstīs.Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.