15. Marts 2005 /NR. 10 (365)
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvais process un valsts pārvalde: daži pamatjautājumi
4

Administratīvais process un valsts pārvalde: daži pamatjautājumi

Mg.iur. Sandijs Statkus, Satversmes tiesas tiesneša palīgs, Mg.iur. Konstantīns Vaivods, AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora palīgs
STATKU.PNG (71088 bytes)
Sandijs Statkus
Foto: no personiskā arhīva
VAIVODSK.PNG (88916 bytes)
Konstantīns Vaivods
Foto: no personiskā arhīva

Raksts galvenokārt iecerēts kā polemika par Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka Dmitrija Trofimova atsevišķiem secinājumiem, ko viņš izteicis rakstā “Administratīvo procesu regulējošo tiesību normu piemērošana” (“Jurista Vārds” Nr.8, 1.03.2005.). To varētu uzskatīt arī par pienesumu diskusijā, kas saistīta ar administratīvā procesa tiesību normu piemērošanas problemātiku. Raksta autori centīsies izteikt un pamatot savu viedokli par dažiem diskutabliem administratīvā procesa un valsts pārvaldes jautājumiem, kas aplūkoti minētā autora publikācijā.

Administratīvā akta pazīmes

Administratīvā akta definīcija, kā arī tā obligāto elementu uzskaitījums ir dots Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)1 1. panta trešās daļas pirmajā teikumā:
“Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.”
Lai kādu pārvaldes darbību atzītu par administratīvo aktu, jākonstatē virkne obligātu (neatņemamu) elementu. Ja trūkst kaut viena no tiem, tad attiecīgo pārvaldes darbību nevar atzīt par administratīvo aktu. Autoruprāt, par obligātiem administratīvā akta elementiem likumdevējs ir noteicis sešus, nevis piecus, kā to norāda minētā darba autors. Šie elementi ir:
1) uz āru vērsts;
2) tiesību akts;
3) izdod iestāde;
4) publisko tiesību jomā;
5) attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām;
6) nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
SS
16. Marts 2005 / 16:58
0
ATBILDĒT
Nu paldies Tev JP:)
JP
16. Marts 2005 / 09:31
0
ATBILDĒT
Mazs precizejums lietpratejiem. Tresaja atsauce kludaini noradits attieciga apgabaltiesas lemuma numurs. Tas patiesiba ir AA906-05/8. 909 ir pavisam cita lieta:)

TE
15. Marts 2005 / 17:58
0
ATBILDĒT
Raksts principaa ir OK.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties