Mg.iur. Konstantīns Vaivods, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora palīgs

Jau pagājis vairāk nekā gads, kopš stājies spēkā Administratīvā procesa likums¹ (turpmāk – APL). Tomēr praksē vēl netiek plaši izmantotas visas tā piedāvātās iespējas. Šajā rakstā tiks aplūkots rakstveida process administratīvajā tiesas procesā,² kas ir svarīgs administratīvā tiesas procesa instruments, ar kura palīdzību administratīvās lietas var tikt izskatītas daudz ātrāk.

Rakstveida un mutvārdu process

Administratīvās lietas izskatīšana tiesā ir iespējama ne tikai mutvārdu procesā, bet arī rakstveida procesā. Uz to norāda APL 107.panta pirmā daļa, kur expressis verbis noteikts, ka “tiesa lietas apstākļus noskaidro, izskatot lietu mutvārdu vai rakstveida procesā”. Izskatot lietu mutvārdu procesā (APL 113.pants), lietas apstākļi tiek noskaidroti tiesas sēdē, bet, izskatot lietu rakstveida procesā, lietas apstākļi tiek noskaidroti, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem (APL 107.panta otrā un trešā daļa). Tādējādi rakstveida procesā lietas apstākļi tiek noskaidroti bez lietas izskatīšanas tiesas sēdē.³ Šāds rakstveida process administratīvajā tiesas procesā ir nepieciešams, lai paātrinātu lietas izskatīšanu.⁴
1921.gada 21.marta likuma “Par administratīvām tiesām” ⁵ 34.pantā bija noteikts, ka “lietas referēšana un mutiska sacīkste notiek atklātā tiesas sēdē”. Tātad pamatprincips bija, ka lietas tika skatītas atklātā tiesas sēdē mutiskas sacīkstes formā.
Tomēr šajā likumā bija paredzēts izņēmums no šīs kārtības. Proti, likuma 47.pants noteica, ja tiesa no iesniegtās sūdzības pārliecinās, ka prasījums ir pietiekami dibināts, tad tiesa ir tiesīga apmierināt prasību ar motivētu pavēli bez lietas tālākas tiesāšanas.⁶ Tādējādi tiesai jau no iesniegtās sūdzības bija jākonstatē, ka prasījums ir pamatots (ja nav nepieciešams papildus kaut ko vēl noskaidrot lietā) un tad tā varēja apmierināt prasību ar motivētu pavēli bez lietas izskatīšanas tiesas sēdē.