Pēdējos gados profesors Juris Dreifelds ir diezgan biežs viesis Latvijā. Viņa analītiskie raksti par ombudsmeņa institūciju, tā pieredzi un lielo nozīmi daudzās pasaules valstīs vairākkārt publicēti "Latvijas Vēstnesī"

(skat. "Jurista vārds" 2000. gada 27. aprīļa, 4., 11. un 18. maija numuru) . Viņš ir viens no dedzīgākajiem ombudsmeņa institūcijas iedibināšanas idejas paudējiem Latvijā.

Augusta sākumā profesors atkal ieradās dzimtenē un veselu mēnesi kopā ar šīs iniciatīvas atbalstītājiem aktīvi strādāja, lai beidzot "ledus sakustētos". Neilgi pirms prombraukšanas uz mājām Kanādā norisa saruna "Latvijas Vēstneša" redakcijā.

— Pastāstiet, lūdzu, cik plaši šī ideja par ombudsmeņa institūcijas ieviešanu Latvijā pašlaik tiek atbalstīta. Kā secinājām no jūsu iepriekšējām publikācijām, līdz šim tai nav bijis īpašas atsaucības.

— Esmu gandarīts, ka patlaban Valsts prezidentes kanceleja ir devusi svētību šai idejai un konkrēti sūta savus pārstāvjus uz šī augusta sākumā Latvijā izveidoto ombudsmeņa komiteju jeb darba grupu. Tajā galvenokārt ir juristi, arī vairāki Saeimas deputāti, politiķi. Piemēram, tādi pazīstami juristi kā Ilma Čepāne, Ilmārs Bišers, Edgars Meļķisis, Ilmārs Kalniņš, no Saeimas — Inese Birzniece, Viola Lāzo, Boriss Cilevičs, Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktors Olafs Brūvers, kā arī vēl citi. Notikušas dažas šīs komitejas sēdes, turklāt tām telpas atvēlētas Prezidenta pilī. Ir lielas cerības, ka izdosies izstrādāt galvenās vadlīnijas, lai ombudsmeņa institūciju piemērotu Latvijas apstākļiem.