I. Prejudiciālā nolēmuma raksturojums

Mg. iur. Ieva Freija, Eiropas Kopienu tiesas juriste lingviste, Dace Lutere-Timmele, zv. advokāte, Normunds Vasariņš, Eiropas Kopienu tiesas jurists lingvists*

Ieva Freija

Dace Lutere–Timmele

Normunds Vasariņš Foto: no personiskā arhīva

* Ieva Freija maģistra grādu jurisprudencē ieguvusi Parīzes Pirmajā Panteona – Sorbonnas universitātē (Université Paris I Panthéon– Sorbonne), savukārt Dace Lutere-Timmele un Normunds Vasariņš studē Eiropas tiesību maģistratūrā Eiropas Publiskās administrācijas institūtā Luksemburgā (European Institute of Public Administration – Antenna Luxembourg).
Zv. advokāte Dace Lutere-Timmele praktizē birojos Diseldorfā (Vācijā) un Rīgā, viņa ir arī Eiropas Sieviešu juristu asociācijas (Briselē) valdes locekle – atbildīga par Baltijas valstu reģionu, ilggadēja Eiropas Komisijas ES tiesību vadošā juridiskā eksperte Saeimas Juridiskajā birojā un Tieslietu ministrijā, kā arī Vācijas Bundestāgā un Ziemeļreinas-Vestfālenes parlamentā.

Jau vairāk nekā gadu Latvijas karogs pie Eiropas Kopienu tiesas ēkas simbolizē Latvijas un tās tiesu jauno realitāti Eiropas tiesību telpā. Latvijas tiesas kopš 2004.gada 1. maija ir kļuvušas par Kopienu tiesību piemērotājām Latvijā un tādējādi tās visas ir Eiropas Savienības tiesu sistēmas pilnvērtīga sastāvdaļa. Savu pilnvaru veiksmīgākai īstenošanai visu dalībvalstu tiesu rīcībā ir prejudiciālā nolēmuma tiesvedības instruments – iespēja, bet atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties Eiropas Kopienu tiesā un uzdot jautājumu par to, kā interpretēt Kopienu tiesības, vai arī par Kopienu iestāžu izdota akta spēkā esamību.
Viens gads ir ļoti īss laikposms, lai tiesiskā realitāte kļūtu par faktisku realitāti, tāpēc nav pārsteidzoši, ka Latvijas tiesas līdz šim vēl nav uzdevušas prejudiciālu jautājumu. Kopienu tiesību vēsture liecina – paiet zināms laiks, līdz jauno dalībvalstu tiesas izzina, kā tās var izmantot klāt nākušās iespējas savā ikdienas darbā. Tāpēc, lai šajā ziņā sniegtu savu ieguldījumu, autori ir sagatavojuši rakstu sēriju par prejudiciālā nolēmuma tiesvedību. Tematiski šie raksti, kas nedēļrakstā “Jurista Vārds” tiks publicēti vairākos turpinājumos, iedalās četrās daļās, kurās autori centīsies atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas saistībā ar prejudiciālā nolēmuma institūtu varētu būt svarīgi tiesnešiem vai citiem interesentiem.
Pirmajā daļā vispārīgi tiks raksturots prejudiciāla nolēmuma institūts, tā mērķis un pamats, kā arī prejudiciālā nolēmuma priekšmets, proti, akti, par kuriem var lūgt prejudiciālu nolēmumu, un akti, par kuriem šāds lūgums savukārt nav pieņemams. Tādējādi tiks sniegta atbilde uz to, par ko uzdod prejudiciālu jautājumu.
Otrajā publikācijā tiks aplūkoti subjekti, kuriem ir tiesības un kuriem – pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu. Šajā daļā tiks aplūkota dalībvalsts tiesas definīcija, prasības attiecībā uz izskatāmo lietu, pienākuma apjoms, kā arī tas, kādas sekas iestājas gadījumā, ja valsts tiesu iestādes nepilda savu pienākumu. Tādējādi otrā publikācija sniegs atbildi uz to, kas uzdod prejudiciālu jautājumu.
Trešajā daļā sīki tiks izklāstīts prejudiciālā nolēmuma tiesvedības process gan Latvijas tiesā, gan Eiropas Kopienu tiesā. Šajā daļā tiks aplūkotas arī prasības attiecībā uz jautājuma formulējumu un saturu. Tāpat šajā daļā tiks izskatīts jautājums par Eiropas Kopienu tiesas rīcības brīvību attiecībā uz prejudiciālo jautājumu un prejudiciālā nolēmuma izskatīšanas procesu. Šādā veidā tiks sniegta atbilde par to, kā ir uzdodams prejudiciāls jautājums.
Ceturtajā daļā tiks izvērtēta prejudiciālā nolēmuma iedarbība un sekas, raugoties no prejudiciālā nolēmuma spēka, saistošā rakstura un judikatūras stabilitātes skatupunkta. Šī rakstu sērijas daļa sniegs atbildi par to, kādas sekas ir Eiropas Kopienu tiesas prejudiciālajam nolēmumam.
Rakstu sērijas nobeigumā tiks iezīmēta prejudiciālā nolēmuma nākotne, ievērojot ar Nicas līgumu1 veiktos grozījumus Protokolā par Eiropas Kopienu tiesas Statūtiem, kas paredz kompetenci arī Pirmās instances tiesai sniegt atbildi uz prejudiciālu jautājumu, kā arī attiecīgā gadījumā regulējumu atbilstoši Līgumam, ar kuru izveido Konstitūciju Eiropai.