Mag. iur. Andrejs Judins,

Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, citu krimināltiesisko institūtu vidū ieņem specifisku pozīciju. Atšķirībā no citām krimināltiesību normām, kas nosaka nepieļaujamas un tādēļ arī aizliegtas rīcības, apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, definē tādu darbību/bezdarbību loku, kuras, neraugoties uz to ārējo atbilstību kriminālnodarījumiem, nav atzīstamas par noziedzīgām. Šīs normas nav noteiktas aizliegumam, bet gan pilnvarojumam, jo nosaka subjektiem pozitīvā satura tiesības.

Atbilstoši Krimināllikuma (KL) 1.panta 1.daļai pie kriminālatbildības saucama un sodāma persona, kura ir vainīga noziedzīgā nodarījumā, respektīvi, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu deliktu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.1 Nosakot kriminālatbildības pamatu, likumdevējs ir paredzējis arī speciālus kriminālatbildības izslēdzamības apstākļus, respektīvi, noteicis situācijas, kad personai nav pienākuma atbildēt par rīcību, kurai piemīt noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet valstij nav tiesību vajāt personu par izdarīto. S. Pozniševs, analizējot šo apstākļu būtību, vēl XX gadsimta sākumā atzīmēja, ka ir nodarījumi, kurus veido noziegumiem atbilstošas rīcības, taču par noziedzīgiem tos nevar uzskatīt īpašu to īstenošanas apstākļu dēļ.2

Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi ir situācijas, kuru esamībā Krimināllikumā paredzētos vispārīgos aizliegumus nedrīkst attiecināt uz konkrētu personas uzvedību, jo, neraugoties uz ārējo līdzību noziedzīgam nodarījumam, tā atbilst tiesību pamatidejām. Kaitējuma radošā rīcība ir orientēta uz labo, patieso un taisnīgo un tieši tādēļ tā ir tiesiska.

Analizējamo apstākļu institūtu veido normas, kuras paredz vispārīgo noteikumu izņēmumu, tas ir, kriminālatbildības neiestāšanos par nodarījumiem, kuri ārēji neatšķiras no noziedzīgiem un tādēļ aizliegtiem ar Krimināllikumu.