[1] Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie nozīmīgākajām personas pamattiesībām. Šo tiesību attīstības pakāpe lielā mērā uzskatāma par priekšnoteikumu, lai persona spētu īstenot vai aizsargāt citas konstitūcijā vai likumos noteiktās tiesības. Tēlaini izsakoties, iespējams apgalvot, ka minētās tiesības ir pārējo tiesību nodrošināšanas “atslēga”. Gan Satversmes tiesas, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse liecina, ka ievērojams skaits lietu tiek ierosināts un izskatīts tieši saistībā ar tiesību uz taisnīgu tiesu iespējamo pārkāpumu. No tā netieši izriet, ka valsts ne vienmēr spēj pilnā mērā nodrošināt šīs visaptverošās un daudzpusīgās tiesības īstenošanu.
Šajā referātā* tā ierobežotā apjoma dēļ tiks aplūkotas tikai atsevišķas aktuālas problēmas.
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92.panta pirmais teikums noteic, ka “ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā”. Šī norma sasaucas ar ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 10.pantā deklarētajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6.pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14.pantā paredzētajām tiesībām. Jāņem vērā, ka latviešu valodā Konvencijas tulkojums ir nedaudz neprecīzs. Konvencijā tiek lietots termins “tribunal”¹ – kas, tulkojot burtiski, nozīmē “tribunāls”. Termins “tribunāls” ir plašāks un var ietvert vairākus strīdu izskatīšanas orgānus – “kvazitiesas”. Savukārt tieši procesa kontradiktoriskais raksturs izšķir to, vai attiecīgais orgāns uzskatāms par “tiesu” Satversmes 92.panta un Konvencijas 6.panta izpratnē.²
Lietas par tiesībām uz taisnīgu tiesu var iedalīt divās galvenās grupās. Jo šīs tiesības ietver vairākus aspektus – institucionālo un procesuālo aspektu. Saistībā ar institucionālo aspektu varētu minēt, piemēram, lietas par tiesas neatkarību, bet ar procesuālo – lietas par tiesībām uz juridisko palīdzību, tiesībām tikt uzklausītam un tiesībām uz pārsūdzību.