Foto: no personiskā arhīva |
Kopš automašīnas izgudrošanas aktuāla problēma ir bijusi drošība uz ceļiem. Arī šobrīd ir pieņemti dažādi likumi, nosakot ierobežojumus, kas saistīti ar satiksmes drošības organizāciju, paredz pārkāpēju sodīšanu, sodu piedziņu, soda piedzīšanas termiņus utt. Taču, kā redzams, atdeves nav, un dažādie ierobežojumi tiek arvien pilnveidoti. Arī tagad piedāvā ieviest bargākus sodus, paredzot automašīnas konfiskāciju, naudas soda apjoma palielināšanu un 15 diennakšu arestu. Par dažiem no priekšlikumiem Saeima jau lēma 2005.gada 15.septembrī, kad konceptuāli netika atbalstīta automašīnu konfiskācija, bet atbalstu guva piedāvātais administratīvais arests. Bet vai visi šie ierobežojumi ir vajadzīgi, vai tie nepārkāpj cilvēktiesības, un vai problēma nav kaut kur citur?
Latvijai saistošās Konvencijas par ceļu satiksmi (pieņemta Vīnē 1968.gada 8.novembrī) 3.panta (Līgumslēdzēju pušu pienākumi) 1.punktā teikts, ka:
(a) Līgumslēdzējas Puses veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņu teritorijās spēkā esošie ceļu satiksmes noteikumi pēc būtības atbilst šīs Konvencijas II nodaļai. Bet minētie noteikumi nedrīkst jebkādā veidā būt nesavietojami ar šādiem nosacījumiem:
(i) minētajiem noteikumiem nav jāietver noteikumi, kas piemērojami situācijām, kuras rodas ārpus attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijas;
(ii) minētajos noteikumos var tikt ietverti noteikumi, kas nav ietverti II nodaļā (Ceļu satiksmes noteikumi).
(b) Šī punkta noteikumi neuzliek par pienākumu, lai Līgumslēdzējas Puses nodrošinātu soda sankcijas par katru II nodaļas noteikumu pārkāpumu, kas ietverti šīs valsts ceļu satiksmes noteikumos.
Tātad, no vienas puses, konvencija neuzliek par pienākumu nodrošināt soda sankcijas, taču, no otras puses, šo jautājumu atstāj nacionālās likumdošanas ziņā. Ceļu satiksmes likuma 43.pantā (Administratīvais ceļu satiksmes pārkāpums) noteikts, ka, lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.