Turpinājums.

Sākums — "LV" 10.10.2000., Nr.353/354

5.4. Firma

Pirmajā mirklī var šķist, ka jēdziens "firma" ir jauns mūsu tiesībās, tomēr tas jau sen ir pazīstams. Šis vārds lietots Latvijā līdz četrdesmitajiem gadiem un tas ir sastopams mūsu likumos arī patlaban (piemēram, likumā "Par uzņēmumu reģistru", likumā "Par SIA"). Taču diemžēl vārds "firma" sarunvalodā tiek lietots nepareizi. Ikdienā ar to bieži apzīmē tiesību subjektu, kā rezultātā jēdziens "firma" tiek lietots kā sinonīms jēdzieniem "uzņēmums", "uzņēmējsabiedrība". Piemēram, ikdienā bieži saka: es strādāju tajā firmā vai man ir noslēgts līgums ar to firmu. Tomēr atbilstoši KL firma nav tiesību subjekts un juridiski lietot vārdu firma šādā nozīmē nav pareizi.

" Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties " (Komerclikuma 26. panta 1. daļa). Tāpat kā katram cilvēkam ir vārds un uzvārds, katram komersantam ir sava firma, kas ļauj atšķirt šo komersantu no citiem komersantiem. Galvenā firmas funkcija ir padarīt komersantu atpazīstamu un nesajaucamu ar citu komersantu, tādā veidā aizsargājot gan pašu komersantu (piemēram, cita persona, izmantojot firmu, var nodarīt kaitējumu komersantam), gan arī trešās personas (jebkuram ir tiesības būt skaidrībā — ar kuru komersantu viņam ir darīšana). Diemžēl Latvijā kopš deviņdesmito gadu sākuma ir diezgan lielas problēmas ar vienādām firmām, no kā cieš gan paši komersanti, gan trešās personas, piemēram, šo komersantu klienti.