Arī es novēlu Jānim Neimanim raženu turpmāko darbu un daudz jaunu grāmatu juridiskās domas attīstībai.

Vienu gan nesaprotu. Kāpēc promocijas darbi Latvijā ir tādā "noslēpuma" statusā, ka īpaši pat "jāapsola" tos izdot atsevišķā grāmatā. Lielākā daļa juristu sūdzās par svaigas literatūras trūkumu, studentiem nav mācību grāmatu. Vai šie nebūtu pietiekami argumenti, lai disertācijas publicēšanu noteiktu par obligātu doktora grāda iegūšanas sastāvdaļu? Vai tiešām darbietilpīgais pētījums ir domāts tikai tam, lai ar to iepazītos šaurs zinātnieku loks? Ja tā, tad neredzu jēgu tādai pašapmierinātai, uz sevi orientētai zinātnei.

(Tas, kā ir citās valstīs, protams, ne vienmēr ir izsverošais arguments, un tomēr nevaru atturēties nepiebilst, ka Vācijā visas disertācijas tiek izdotas grāmatā).