Mag. iur.Viktors Tihonovs — "Latvijas Vēstnesim"

Pēdējos divos gados plašu interesi ir izpelnījusies tiesas lieta ierēdņu kandidātu prasībā pret Valsts kanceleju par atjaunošanu darbā. (Skat. Augstākās tiesas Senāta spriedumu lappuses augšdaļā — red .). Domāju, ka lasītājiem būs interesanti iepazīties ar šo lietu tuvāk.

Tātad 1998.gadā Valsts kanceleja no civildienesta, līdz ar to arī no darba, atbrīvoja veselu virkni ierēdņa kandidātu, tai skaitā augsta ranga speciālistus — Ministru kabineta padomniekus. Kā vēlāk šis process tika nodēvēts presē – notika "varas gaiteņu tīrīšanas akcija".

Kāda bija šādas augstākās civildienesta iestādes rīcības motivācija un pamatojums? Šajā laikā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par ierēdņu kandidātu skaita samazināšanu valsts iestādēs, tai skaitā Valsts kancelejā (VK). Paralēli šim procesam Valsts kancelejā tika veidoti un likvidēti departamenti, un no viena amata citā pārvietoti ierēdņu kandidāti. Rezultātā 38 ierēdņu kandidāti 1998.gada martā saņēma vēstuli, kurā tika norādīts, ka sakarā ar ierēdņu kandidātu skaita samazināšanu pēc mēneša ar viņiem tiks izbeigtas valsts civildienesta attiecības un izmaksāts atlaišanas pabalsts mēnešalgas apmērā. (Kā vēlāk izrādījās tiesā, patiesībā štatu vietas tika samazinātas no 135 tikai līdz 119, bez tam visas uz "vakanču" rēķina.) Pēc šī paziņojuma Valsts kanceleja nosūtīja vēstules Valsts civildienesta pārvaldei, kurā lūdza rast iespēju piedāvāt ierēdņu amatus atbilstoši kvalifikācijai. Nepārlūkojot tos apstākļus, ka šajās vēstulēs nebija pietiekamas informācijas par šiem amatiem un kvalifikāciju, kādēļ Valsts civildienesta pārvalde neatrada iespējas savlaicīgi piedāvāt atbilstošus amatus, atzīmēšu, ka VK uzskatīja par izpildītu likuma prasību – izbeigusi civildienesta attiecības, atlaižot ierēdņa kandidātu no civildienesta sakarā ar skaita samazināšanu, jo šīs valsts civiliestādes un VCP piedāvātie amati neesot apmierinoši.