Sodu politika kā brīdinājums

Mg.iur. Elīna Banga

Foto: no personiskā arhīva

Noziedzības novēršana, sociālo procesu kontrole un to negatīvo seku pārvarēšana ir ne tikai kriminoloģiska un tiesiska, bet arī sociāla, ekonomiska un politiska problēma. Sabiedrisko prasību neievērošanai un klajiem pārkāpumiem vienmēr ir sekojis valsts nosodījums un pārkāpēja tiesību ierobežojums. Vispārējās (ģenerālās) un speciālās prevencijas mērķis gan administratīvo pārkāpumu, gan noziedzīgu nodarījumu novēršanā ir sasniegt vislielāko efektu cīņā ar noziedzību. Tādējādi tiek realizētas sabiedrības sociālās aizsardzības funkcijas un nodrošinātas tiesības uz drošu apkārtējo vidi.

Gadu tūkstošiem pasaulē notiek cīņa starp labo un ļauno. Ļaunums vienmēr tiek apkarots, sabiedrībai izvēloties tās attīstības pakāpei atbilstošus līdzekļus. Viens no šādiem līdzekļiem ir kriminālsods. 20.gs. un 21.gs. sākumā krimināltiesībās soda jēga un tā būtība izpaužas noziegumu brīdinājumā. Savas attīstības gaitā cilvēce ir atteikusies no domas, ka kriminālsodam ir jābūt atriebībai par pastrādāto nodarījumu. Konsekventi realizējot šo domu, tiktu atdarināts un dublēts ļaunums, bet neviena tiesa nebūtu kompetenta precīzi noteikt sodu, kurš ļaunuma un ciešanu ziņā būtu ekvivalents noziegumam.¹

Kā uzskatīja Aleksandrs Krugļevskis (1886–1964), krimināltiesiskai sodu sistēmai ir jāatbilst tautas kultūras attīstībai. Mainoties kultūras izpratnei, celsies tiesiskās apziņas līmenis un zudīs tieksmes izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Krimināltiesības kā kultūras faktors veido tādu sistēmu, kas atbilst tautas izglītības un kultūras līmenim, “sabiedrībā nemaz nerodas jautājums par sodu jēgu vai sodu uzdevumiem”.² Ja šī sistēma darbojas efektīvi, ir samērīgums starp noziedzīgu nodarījumu un sodu. Kultūras attīstība noved pie noziedzīgu nodarījumu skaita samazināšanās, un līdz ar to mainās tiesību normu reglamentācijas apjoms dažādās dzīves sfērās. Sodu skaita samazināšanās ir sabiedrības stabilitātes rādītājs. Bet, ja starp sodu normām un kultūras līmeni pastāv neatbilstība, tad sabiedrībā var rasties sociāla spriedze un neapmierinātība, kuras izpausme ir nemieri vai pat dumpis.