Nesen "Latvijas Vēstneša" slejās aizsākās diskusija par juridisko personu kā kriminālatbildības subjektu. Šim jautājumam pievērsās prof. Uldis Krastiņš rakstā "Par dažiem

"Es pie jums esmu atnācis kā juridiskā persona pie juridiskās personas". (I. Ilfs, J. Petrovs "Zelta teļš") "— Jums nav vajadzīgs priekšsēdētājs? — vaicāja Funts. — Kāds priekšsēdētājs? — vaicāja Benders. — Oficiāls. Vārdu sakot, iestādes galva. — Es pats esmu galva. — Arī sēdēt cietumā jūs taisāties pats? — Tad tā uzreiz arī bija jāsaka! Ko jūs man jaucat galvu jau divas stundas!" (Turpat)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

ierosinājumiem revidēt jauno Krimināllikumu" (LV, 1999.gada 17. novembrī). Izvērstāk savu viedokli par šo tematu izteica divi juristi — Viesturs Burkāns savā rakstā "Par kolektīvo personu kā kriminālās atbildības subjektu" (LV, 2000.gada 22. jūnijā) un Konstantīns Tihomirnijs rakstā "Par juridisko personu, par tās iespējamo kriminālatbildību" (LV, 2000.gada 11. jūlijā).

Domājams, ka šo autoru skartais jautājums tiešām ir aktuāls, īpaši ņemot vērā to, ka mēs dzīvojam ražošanas spēku un līdz ar to arī sabiedrisko attiecību strauja progresa laikmetā, laikmetā, kad viena pēc otrās bankrotē vecās tiesiskās koncepcijas, gan tās, kas pieder pie kreisā politiskā spektra, gan tās, kas pieder pie labējā. Kaut arī pēdējās ar sajūsmu tiek uzņemtas teorētiķu aprindās Latvijā un to aizstāvji vēl neapzinās vai negrib atzīt savu teorētisko bankrotu, dzīve visai uzstājīgi lauž tiesību institūtus, kas noveco reizē ar to pamatā liktajām teorētiskajām koncepcijām. Visjūtamāk tas izpaužas valsts aparāta darbību regulējošās tiesību nozarēs. Taču zināmā mērā tas pats notiek arī civiltiesībās, tajā skaitā ar juridiskās personas institūtu. Skaidrs, ka tam nedraud bojāeja, bet būtiskās pārmaiņas gan pašā šajā institūtā, gan juristu uzskatos par to ir sagaidāmas un diez vai ir peļamas. Viena no šādām pārmaiņām ir iespējamā juridiskās personas kriminālatbildība.

Tādēļ atļaušos ieskicēt dažas problēmas, kas ir saistītas ar juridisko personu kriminālatbildību, tomēr nepretendējot uz šo problēmu izsmeļošu analīzi.

I. Īss problēmas uzstādījums

Neviens nešaubās, ka juridiskā persona ir tiesisko pienākumu nesēja un tādēļ ir arī juridiskās atbildības subjekts, bet vienlaikus tiesībzinātnieku daļa tieši vai netieši atzīst, ka dažu juridiskās atbildības veidu īpatnības neļauj pakļaut juridisko personu visiem juridiskās atbildības veidiem. Pretējā gadījumā, pēc viņu domām, tiks saārdīti atsevišķu tiesību nozaru pamatinstitūti (U. Krastiņš. "Par dažiem ierosinājumiem revidēt jauno Krimināllikumu", LV, 1999.gada 17. novembrī). Tik tiešām — dažus pienākumus juridiskajai personai nevar uzlikt (piemēram, to arestēt vai piemērot tai brīvības atņemšanas sodu).