17. Janvāris 2006 /NR. 3 (406)
Citu pieredze
Igaunijā ombudsmenis ir. Vai Latvijā arī vajag
Allars Jekss
Igaunijas Republikas tieslietu kanclers 

Igaunijas tiesību kanclera funkcijas ir plašākas nekā citās valstīs izveidotajām ombudsmeņa institūcijām. Būtiskākā atšķirība - papildus "klasiskajām" ombudsmeņa funkcijām šī amatpersona Igaunijā pilda arī konstitucionālās uzraudzības pienākumus (vēl šādas funkcijas ir Igaunijas Augstākās tiesas palātai, bet atsevišķas konstitucionālās tiesas mūsu kaimiņvalstī nav). Turklāt tieši šie pienākumi vēsturiski ir Igaunijas tiesību kanclera institūcijas pamatā.

Igaunijā ombudsmenis ir. Vai Latvijā arī vajag

Allars JEkss (Allar Jõks),
Igaunijas tieslietu kanclers (ombudsmenis), intervijā “Jurista Vārdam”

JOKS.JPG (13227 bytes)
Foto: Dina Gailīte, “JV”

Kaut arī Allars Jekss ir Igaunijas tieslietu kanclers (igauņu val. – öiguskantsler, angļu val. – chancellor of justice), viņa amatu varētu apzīmēt arī ar Latvijā jau vairākus gadus pazīstamajiem terminiem “ombudsmenis” jeb “tiesībsargs”. Funkcijas, kuras mūsu kaimiņvalstī pilda A.Jekss, diezgan krietni līdzinās tām, kuras noteiktas Tiesībsarga likuma projektā1 (Saeimā 2.lasījumā izskatīts 2005.gada decembrī). Latvijā topošā likuma un jaunveidojamās ombudsmeņa institūcijas mērķis ir “veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai publiskā vara tiktu īstenota tiesiski un lietderīgi”. “Jurista Vārds” vēlējās noskaidrot, kādi ir Igaunijas ombudsmeņa uzdevumi un kā sokas to risināšanā.

Šķiet, ka sava amata būtību Igaunijas tieslietu kanclers trāpīgi raksturojis 2004. gada pārskatā parlamentam: “Igaunijas tieslietu kanclera uzdevums ir veidot savstarpējas uzticības sajūtu sabiedrībā, palielinot uzticēšanos starp valsti un pilsoņiem, nodrošinot taisnīgumu un stiprinot demokrātiju.”

2

Taču līdz šo mērķu sasniegšanai vēl tālu, jo tieslietu kancleram iesniegto sūdzību skaits ar katru gadu pieaug, un tas, kā atzīst A. Jekss, pierāda, ka attiecības starp pilsoņiem un valsti Igaunijā joprojām nefunkcionē tā, kā tam vajadzētu būt. Jau minētajā ziņojumā viņš ar nožēlu konstatē, ka “valsts amatpersonas savus pienākumus cenšas pildīt ar pavēļu un aizliegumu palīdzību, kā arī pastiprinot sodus, ierobežojot pamatbrīvības un izmantojot striktus un kategoriskus līdzekļus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties