Vai pastāv “sieviešu” un “vīriešu” darbi

LL.M. Kristīne Dupate, Latvijas Universitātes doktorante

Kaut gan kopš iestāšanās ES ir pagājuši gandrīz divi gadi, tomēr nākas secināt, ka ES direktīvu normas, kas ieviestas Latvijas tiesību aktos, tiek interpretētas un piemērotas saskaņā ar gramatisko metodi, nemaz nenojaušot, ka tās ir ES tiesību normas, kuru interpretācija un piemērošana noteikta Eiropas Kopienu tiesas (EKT) spriedumos.

Tāda pati liksta piemeklējusi arī Darba likumu. Vairums darba devēju pat nenojauš, ka teju trešdaļa Darba likuma sastāv no ES direktīvu normām un ka EKT savos spriedumos jau ir noteikusi šo normu interpretāciju un piemērošanu.

Viena no šādām normām ir arī Darba likuma 29.panta otrā daļa, kas noteic, ka darba devējs var pieņemt darbā konkrēta dzimuma personu, ja attiecīgā darba veikšanā dzimums ir objektīvs priekšnosacījums.

Šī norma ir cieši saistīta ar darba sludinājumu jeb Darba likuma 32.pantu, kas nosaka: darba sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz sievietēm vai vīriešiem, izņemot gadījumus, kad dzimums ir darba veikšanas objektīvs priekšnosacījums.

Vairums darba devēju gan lieliski zina, ka darbiniekus nedrīkst izvēlēties atkarībā no dzimuma un ka par dzimumu diskriminējošu darba sludinājumu ievietošanu plašsaziņas līdzekļos kā darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu draud līdz pat 500 latu liels administratīvais sods. Neskatoties uz to, joprojām ļoti bieži masu medijos nākas lasīt dzimumu diskriminējošus darba sludinājumus.

Tādēļ atliek secināt, ka Darba likuma norma, kas pieļauj izņēmumu no atšķirīgas attieksmes, proti, gadījumu, kad dzimums ir darba veikšanas objektīvs priekšnosacījums, darba devēji (juristi, personālvadības speciālisti u.c.) interpretē patvaļīgi un paplašināti, uzskatot, ka sabiedrībā valdošie stereotipi par tā sauktajām sieviešu un vīriešu profesijām jau paši par sevi ir objektīvs attaisnojums tam, ka uz vakanci aicina pietiekties tikai viena dzimuma pārstāvjus.