Elīna Eihmane, Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīdze

Ir dažas problēmas, par kurām var teikt, ka to nav, līdz tās parādās “pēkšņi un negaidīti”. Tomēr, ja seko teorijai, ka nekas ne no kā nerodas, bet pastāv vienmēr un tas tikai jāsaredz un jāatklāj, jāsecina, ka pārsteiguma efektam un sasteigtai problēmas risināšanai nebūtu vietas pasaulē.

Latvijā ir daudz runāts par tiesnešu un valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldības, amatpersonu interešu konfliktiem, bet samērā maz– par advokātiem. Lai gan kāds autors pat uzskata, ka, “lai nu kas, bet tieši advokāti ir vissensitīvākie attiecībā uz esošiem, iespējamiem vai acīmredzamiem interešu konfliktiem”.¹

Nu ir pienākusi kārta diskutēt par interešu konfliktiem tieši šīs brīvās profesijas pārstāvju vidū. Konkrēti, nebeidzamais bankas “Baltija” process atkal liek sevi manīt, šoreiz ar “BDO Invest Rīga” pretenzijām pret Latvijas Bankas advokātu R.Vonsoviču, jo viņš savulaik bijis biroja “Lejiņš, Torgāns, Vonsovičs” partneris, bet birojs sniedzis juridisko palīdzību bankai “Baltija”. Pretējā puse uzskata, ka, strādājot birojā, R.Vonsovičam varētu būt bijusi pieejama slepena informācija par banku “Baltija”, kas tagad, tiesas procesā aizstāvot Latvijas Banku, varētu tikt izmantota pret kādreiz centrālās bankas uzraudzīto bankrotējušo kredītiestādi.²

Ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti, rakstā īsumā tiks aplūkoti vispārīgie interešu konfliktu avoti, kā arī interešu konflikti, kas rodas starp esošiem un/vai iespējamiem klientiem, kuriem ir tieši pretējas intereses. Tāpat uzmanība tiks veltīta interešu konfliktiem ar bijušajiem klientiem un konfliktiem, kas var rasties no attiecībām ar potenciālajiem klientiem. Raksts galvenokārt balstīts uz ASV t.s. Model Rule jeb ētikas un profesionālās uzvedības kodeksu un tā analīzi, jo Latvijā pašlaik nav ievērojama analītiskās literatūras klāsta šajā jomā.

[2] Valstī, kurā advokātu skaits nav neizmērojami plašs, izvairīties no interešu konfliktiem, labākajā gadījumā, ir grūti. Maldīga ir doma, ka, limitējot savu praksi kādā noteiktā sfērā, no konfliktiem iespējams izvairīties. Tie rodas visās tiesību nozarēs un praksē vispār. Tādējādi jautājums ir nevis, vai konflikts radīsies, bet gan– kad tas radīsies. Un jautājums tad ir– kā advokātam rīkoties, lai izvairītos no ētiskām un/vai tiesiskām problēmām?⁴

[3] Ne visi IK nepieļauj pārstāvību. Atslēgas vārdi to nošķiršanai varētu būtu šādi: 1) savlaicīgi identificēt potenciālo un/vai esošo konfliktu, 2) atbilstoši novērtēt to un noteikt, vai un pie kādiem nosacījumiem atklāšana ir atbilstoša un vai IK novēršana ir pieļaujama, 3) sekot attiecīgām procedūrām un standartiem, lai novērstu IK, ja tas ir pieļaujams, 4) sekot attiecīgām procedūrām, lai izbeigtu vai norobežotu pārstāvību, ja novēršana nav iespējama vai arī klients vai cita puse izvēlas nenovērst konfliktu.