Jaunie izmeklēšanas tiesneši, kuriem nav pieredzes tiesneša darbā, ar lielu un pat apskaužamu degsmi iesaistās prakses veidošanā, aizmirstot, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Pieredzējušie tiesneši tajā pašā laikā vienkārši atver likumu un lasa. Ja tiks pieļautas kļūdas, paši arī atbildēs, nevis pieaicinās konsultantus.
|
Izmeklēšanas tiesneši ir jaunums līdzšinējā tiesu sistēmā, ja neskaita pirmskara Latviju. Tomēr faktiski situācija nemaz nav tik neierasta, jo izmeklēšanas tiesnesis nav Saeimas īpaši iecelts tiesnesis. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 32.pantu izmeklēšanas tiesneša pienākumus tiesas priekšsēdētājs uz laiku var uzdod veikt jebkuram rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas tiesnesim faktiski jābūt pieredzējušam un zinošam, jo viņš ir ne tikai konkrētās tiesas tiesnesis, bet tiesnesis, kuram papildus deleģēti Kriminālprocesa likumā paredzētie izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības. “Bīstami būtu, ja šajā amatā nonāktu persona, kas neizprastu likuma jēgu (un arī garu) un kas savas pilnvaras realizētu, šauri un formāli pieejot tiesību normām. Sevišķa uzmanība jāpievērš situācijām, kuras likums tieši neregulē un kurās juristam jādomā loģiski un prasmīgi jāinterpretē tiesību normas (tai skaitā, jāizprot tiesību norma kā vienotas sistēmas sastāvdaļa).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.