14. Februāris 2006 /NR. 7 (410)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par atsevišķiem administratīvā tiesas procesa jautājumiem
12

Rakstā pausts autoru personisks viedoklis, kas nekādā gadījumā nesaista Augstāko tiesu, kurā viņi strādā. Autori sirsnīgi pateicas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājam Valerijanam Jonikānam un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatorei Jautrītei Briedei par sniegto palīdzību šā raksta tapšanā. Raksts pamatā iecerēts kā diskusija un papildinājumi pie dažiem nedēļas žurnālā "Jurista Vārds" publicētajā Māra Markova rakstā "Objektīvās izmeklēšanas princips"1 izteiktajiem secinājumiem saistībā ar objektīvās izmeklēšanas principu2 administratīvajā procesā tiesā.

Par atsevišķiem administratīvā tiesas procesa jautājumiem

Mg.iur. Konstantīns Vaivods, Mg.iur. Kristīne Aperāne, AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru palīgi

VAIVODS-KONSTANTINS-(PA).JPG (7635 bytes) APERANE-KRISTINE-PA.JPG (9624 bytes)

Foto: no personiskā arhīva

Foto: no personiskā arhīva

Rakstā pausts autoru personisks viedoklis, kas nekādā gadījumā nesaista Augstāko tiesu, kurā viņi strādā. Autori sirsnīgi pateicas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājam Valerijanam Jonikānam un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatorei Jautrītei Briedei par sniegto palīdzību šā raksta tapšanā.

Raksts pamatā iecerēts kā diskusija un papildinājumi pie dažiem nedēļas žurnālā “Jurista Vārds” publicētajā Māra Markova rakstā “Objektīvās izmeklēšanas princips”1 izteiktajiem secinājumiem saistībā ar objektīvās izmeklēšanas principu2 administratīvajā procesā tiesā.3 Raksta autori centīsies izteikt un pamatot savu viedokli par minētajiem jautājumiem. Vienlaikus raksta mērķis ir arī Māra Markova raksta kontekstā īsumā izskaidrot administratīvā procesa dalībnieku institūta tiesiskos aspektus.

Kura sistēma nostiprināta likumā?

Māris Markovs rakstā citastarp izteicis apgalvojumu, ka “ir divas sistēmas administratīvo lietu izskatīšanai. Pēc vienas sistēmas administratīvā tiesa pati nevāc pierādījumus, bet izvērtē valsts pārvaldes iestādes akta likumību pēc tiem faktiskajiem apstākļiem, kādus noskaidrojusi valsts pārvaldes iestāde, pieņemot lēmumu. Pēc otrās sistēmas administratīvā tiesa pati vāc jaunus pierādījumus un it kā iestājas valsts pārvaldes iestādes vietā, kad administratīvā tiesa, piemēram, nosaka nodokļu lielumu”.4 Raksta autors norādījis, ka “Administratīvā procesa likumā ir nostiprināta pirmā sistēma”. Šādam apgalvojumam nevarētu piekrist tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Administratīvā procesa likuma (turpmāk– APL) 107.panta ceturtajā daļā expressis verbis ir noteikts, ka, “lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu,5 tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas”.6 Arī APL 150.panta ceturtajā daļā noteikts, ka, “ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas”.7 Līdz ar to nav iespējams APL noteikto tiesas procesu pieskaitīt pie iepriekš minētās pirmās sistēmas, kur tiesa pati nevāc pierādījumus.

To nevar pieskaitīt arī otrajai sistēmai, jo tiesa administratīvajā procesā nevar “iestāties valsts pārvaldes iestādes vietā”. Administratīvā procesa tiesā būtība atbilstoši APL 103.panta pirmajā daļā noteiktajam ir “tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros,8 kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana”. Tādējādi tiesa parasti nevar valsts pārvaldes iestādes vietā lemt par administratīvā akta lietderību.9 Tiesas uzdevums ir pārliecināties, vai iestāde, izmantojot rīcības brīvību, ir rīkojusies tiesiski.10 Minētais atbilst varas dalīšanas principam,11 kas ir katras demokrātiskas tiesiskas valsts neatņemama sastāvdaļa.

Tādējādi jāatzīst, ka APL paredzētā administratīvo lietu izskatīšanas kārtība tiesā neatbilst nevienai no minētajām sistēmām, jo administratīvajai tiesai ir pienākums nepieciešamības gadījumā pašai savākt pierādījumus lietā, bet tajā pašā laikā tiesa nevar iejaukties izpildvaras ekskluzīvajā kompetencē– pieņemt lēmumu par administratīvā akta lietderību.

Par tiesas aktīvo lomu procesā

Šeit autori vēlētos nedaudz plašāk aplūkot tiesas aktīvo lomu un tās nozīmi administratīvajā tiesas procesā. Māris Markovs rakstā, apskatot administratīvo lietu izskatīšanas vēsturisko attīstību Latvijā, ir pamatoti norādījis, ka “tiesai aktīva loma administratīvo lietu izskatīšanā bija piešķirta jau 1921.gada likumā “Par administratīvām tiesām””.12 Arī analizējot patiesības noskaidrošanas principu Latvijas Civilprocesa kodeksā, Māris Markovs pamatoti minējis, ka “Latvijas Civilprocesa kodeksā bija paredzēta aktīva tiesas loma lietas apstākļu noskaidrošanā arī civillietās, bet tas gan nebija nosaukts par objektīvās izmeklēšanas principu”.13 Civilprocesa likumā14 savukārt darbojās civilprocesam raksturīgais sacīkstes princips,15 kas per se nepieļauj tiesas aktīvo lomu tādā izpratnē, kāda tā ir esošajā administratīvajā procesā tiesā,16 proti, ar tiesas aktīvo lomu ante omnia17 tiek saprasts, ka tā pati objektīvi noskaidro lietas apstākļus un nepieciešamības gadījumā savāc pierādījumus pēc savas ini­ciatīvas,18 kā arī dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus19 (objektīvās izmeklēšanas princips).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Hitlers
7. Jūlijs 2006 / 10:16
0
ATBILDĒT
STC, grozījumi jau ir ceļā. Saeima tos izskatīja pirmajā lasījumā...

13. 59.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.";
valsts pārvaldes iestādes pārstāvis
23. Februāris 2006 / 17:52
0
ATBILDĒT
Ljoti argumenteets raksts, kas noteikti ir noderiigs daudzu valsts paarvaldes iestaazhu darbiniekiem, kuriem ikdienaa jaapiemeero APL. Paldies autoriem par savu ieguldiijumu administratiivaa procesa izpratnee!
ierēdnis
20. Februāris 2006 / 14:27
0
ATBILDĒT
Šajos komentāros par atsaucēm pilnīgs sviests tiešām ir sarakstīts.. Nu pilnīgi ne pa tēmu:) Man kā civildienesta ierēdnim patika, ka autori šajā rakstā uzsvēra, ka tiesai ir jāvērtē administratīvā akta pamatojums, bet ne tā izdošanas lietderība.. Jo lietderības izvērtējums no demokrātijas (valsts varas dalīšanas principa) būtu klaja iejaukšanās izpildvaras kompetencē, līdz ar to tiktu izjaukts Medisona aprakstītais kontroles un līdzsvara mehānisms. Atzīstams bija arī autoru apgalvojums, ka iestāde tiesā nevar lūgt pieaicināt kā trešo personu citu iestādi, jo galu galā publiskā persona ir viena - Latvijas Republika. Lai dzīvo LATVIJA!!! Sarauj:))
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties