Satversmes tiesas sprieduma beigās, lietā par „īres griestiem, kas publicēts

Latvijas Vēstneša 2006.gada 9.marta numurā, noteikts, ka ? „Spriedums ir galīgs

un nepārsūdzams”

Šāds nosacījums tiesiskas valsts tiesas spriedumā drīkst būt tikai pie viena

nosacījuma - tiesas spriedums ir juridiski tik korekts, ka nav ne mazāko

iespēju atrast argumentu, ar kuru palīdzību varētu apšaubīt spieduma pareizību.



Protams, īsā laikraksta komentārā nav iespējams detalizēti analizēt katru 25

A-4 formāta lapu gara Sprieduma tēzi, bet par Sprieduma taisītāju nopietnību,

spriežot tiesu, liek šaubīties, piemēram, tas, ka augstas klases juristi,

kādiem jābūt Satversmes tiesas tiesnešiem, var aizmirst, ka ne vienā vien

Latvijas Republikas likumā, Satversmes 105 pantā noteiktās, kā raksta sūdzības

iesniedzēji - „īpašnieku tiesības uz netraucētu īpašumtiesību baudīšanu” ir

ierobežotas Pat tādu nieku, kā vienas otras smilšu kaudzes (kāpu) labā, kā kāda

vecu loga rāmju labā, kā taksometru pasažieru labā!

Pēc Spieduma gara izriet, ka, pamatojoties uz Satversmes 105 panta pirmo daļu,

taksometra īpašnieka tiesības drīkst ierobežot pasažiera naudas maka labā,

neskatoties uz to, ka taksometra pakalpojums ne tuvu ir pirmā nepieciešamības

prece, kā maize, vai mājoklis. Satversmes tiesa bez komentāriem Sprieduma

tekstā ieraksta sūdzības iesniedzēju juridiski absurdo „uzskatu, ka ar

apstrīdētās normas pieņemšanu tikuši pārkāpti no Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk ? Satversme) 1. panta izrietošie samērīguma, tiesiskās paļāvības, kā

arī tiesiskās noteiktības principi”! Atgādinu Satversmes 1.panta tekstu -

„Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”.

Šķiet, nav jāatgāgina, ka dzīvoklis nav taksometrs ? gribi braukt, brauc, ja

vari maksāt, cik prasa!

Satversmes tiesa" rupji pārkāpusi tās Latvijas tautas daļas tiesības uz

mājokli, kurai pašai (tautas daļai) nav īpašumā ne namu, ne dzīvokļu, jo

izskatot šo lietu nav ievērojusi to, ka īres dzīvoklis 2006.gada 8. martā nav

brīva tirgus darījuma objekts ? brīvu dzīvokļu publisks piedāvājums par brīva

tirgus noteiktām paregulējošām cenām (kā maizei), nav. Rīgas Strēlnieku un vēl

kādu ielu tukšie dzīvokļi nav brīvu dzīvokļu tirgus sastāvdaļa, tā ir "prece",

vispārējā šī sortimenta preces (dzīvoklis) katastrofāla deficīta apstākļos

aizturēta manta, kuru piedāvā par retumu cenu.

Tiesiskā valstī, kādu mēs gribam redzēt Latviju, Satversmes tiesa ir dibināta

lai Latvija būtu tiesiska valsts! Ar savu 2006.gada 8.marta Spriedumu,

Satversmes tiesas tiesneši, augstas klases juristi, parāda, ka viņi ir it kā

nākuši no citas pasaules, no pasaules, kurā ir reāls brīvu dzīvokļu tirgus un

cilvēkiem ir tikpat reālas iespējas aiziet no patreizējā namu īpašnieka jebkurā

laikā, kur grib, kad grib un ? par īres maksu, kas nepārsniedz dzīvokļu brīva

tirgus noteiktos „īres griestus’! Domu, ka mūsu tiesneši nākuši no citas

pasaules rosina apstāklis, ka neskatoties uz to, ka laikā, kurā Latvijā nav un

vēl ilgi nebūs brīva tirgus noteiktie „īres maksas griesti”, šie augstas klases

juristi, pārprastas cilvēktiesību aizsardzības vārdā, „aizliedz” Saeimai pildīt

vienu no saviem pienākumiem - nepieļaut dažiem tūkstošiem īres namu

īpašniekiem, drebināt simtus tūkstošus īrniekus bailēs tikt izliktiem uz ielas

„bezgriestu” īres maksas lieluma dēļ!

Nu briesmīgi gribas palikt pie šīs domas, jo nekādi nevaru pat domās pieļaut, ka

Satversmes tiesa lobē kādu no iztiesātā lietā esošu pusi!