18. Aprīlis 2006 /NR. 16 (419)
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību komentāri
PhD
Arta Snipe
zvērināta advokāte 

Civillikuma normas par tiesiska darījuma formu ir obligātas attiecībā uz darījumiem, ar kuriem iegūstamas, pārgrozāmas vai izbeidzamas lietu tiesības uz Latvijā esošu nekustamu mantu, kā arī attiecībā uz darījumiem saistību tiesībās, uz kuru pamata var iegūt, pārgrozīt vai izbeigt šādas lietu tiesības (CL 18.pants).

Saistību tiesību komentāri

III.Tiesiska darījuma forma

LL.M Arta Snipe, zvērināta advokāta palīdze

SNIPE-ARTAMK.JPG (9426 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

I. Vispārīgi noteikumi

1473. Tiesiska darījuma forma atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus.

Maldīgs ir priekšstats, ka tikai rakstiskā formā noslēgts līgums ir spēkā esošs un pusēm saistošs: līgums ir personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (CL 1511.p.), ko var noslēgt jebkurā pusēm pieņemamā formā. Jānodala divi civiltiesībās lietojami jēdzieni, proti– forma” un t.s. “formālisms”. Termins “forma” ikdienā bieži netiek atšķirts no prasībām pēc noteiktas formas– forma ir katram juridiskam aktam (tas ir mutisks, rakstisks, rakstisks un pie konkrētām amatpersonām apliecināts, rakstisks un zemesgrāmatā reģistrēts vai konkrētām darbībām noslēgts), jo arī Civillikums pieļauj dažādus veidus, kā saistību dalībnieki var izteikt savu gribu (CL 1428, 1431. panti), turpretī “formālisms” ir noteiktas formas prasības.1 “Galīgs līgums nav identificējams ar formālu līgumu, un var pastāvēt galīgs līgums, kas tomēr nav ietērpts attiecīgā formā.”2

Civillikuma normas par tiesiska darījuma formu ir obligātas attiecībā uz darījumiem, ar kuriem iegūstamas, pārgrozāmas vai izbeidzamas lietu tiesības uz Latvijā esošu nekustamu mantu, kā arī attiecībā uz darījumiem saistību tiesībās, uz kuru pamata var iegūt, pārgrozīt vai izbeigt šādas lietu tiesības (CL 18.pants).

Noteiktas formas prasībām ir savs uzdevums– lai arī parasti darījumu noslēgšanai netiek prasīta īpaša saistību forma, ir gadījumi, kad šāda forma ir nepieciešama (kā akta corpus) vai arī vēlama pierādīšanas dēļ (onus probandi).3 Līguma rakstiska noformēšana ļauj fiksēt kontrahentu gribu, aizsargā no neapdomīgas līguma noslēgšanas, kā arī ļauj vieglāk konstatēt un pierādīt pušu gribu strīda gadījumā. No otras puses, noteiktas formas prasības var kavēt līguma noslēgšanu, situācijās, kad civiltiesiskā apgrozība prasa ātru rīcību.

Likums nosaka konkrētu formu, piemēram, kādā sastādāms galvojums (CL 1695.p.), testaments (CL 433–462.p.), darba līgums, darba koplīgums un vienošanās par konkurences ierobežojumu un darba attiecību izbeigšanu (Darba likuma 17., 40., 85., 114.p.), dzīvojamās telpas īres līgums (likums “Par dzīvojamo telpu īri”, 5.p.), apdrošināšanas līgums (likums “Par apdrošināšanas līgumu”, 7.p.), vienošanās par strīda pakļaušanu šķīrējtiesai (CPL 492.p., 534.p. otrās daļas 2.punkts– Iesniedzot tiesai pieteikumu par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi, pievienojams dokuments, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā)4, nostiprinājuma lūgumi un pilnvarojumi lūgt nostiprinājumus, kā arī citi gribas izpaudumi (piekrišana), saistīti ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās (Zemesgrāmatu likuma 58., 60., 68.p.). Minētajos gadījumos darījuma spēkā esamība atkarīga no formas prasību ievērošanas (piemēram, Zemesgrāmatu likumā noteiktās formas neievērošana tomēr neļauj nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatās, pat tiesai atzīstot privātā darījuma, ar kuru atsavināts nekustamais īpašums, spēkā esamību).5

Visformālākais dokuments Latvijas tiesību sistēmā ir trata (kā arī vienkāršais vekselis), kas ir formāls dokuments, kura formas neievērošanas gadījumā tas zaudē vērtspapīra raksturu un nav spēkā kā trata (vai vienkāršais vekselis) un kļūst par parastu parādzīmi (Vekseļu likuma 1.–2. un 75.–76.p.).

Papildu nosacījumi atrodami pantos, kas regulē atcēlēja līguma formu: līgumu, kas noslēgts, vienkārši vienojoties, var arī tāpat atcelt vienojoties, bet, ja līguma noslēgšanai bijusi vajadzīga sevišķa forma, tad tāda pati jāievēro, arī to atceļot (CL1864.pants). Tiesu praksē šī norma interpretēta dažādi, parasti gan nosakot, ka neatkarīgi no tā, vai noteiktu formu nosaka likums vai tā ir līdzēju vienošanās, piemēram, darījumu notariāli apliecināt, arī attiecīgais atcēlējlīgums jāslēdz tādā pašā formā. Tādējādi norma tiek tulkota saskaņā ar klauzulu “no lielākā uz mazāko”, pieprasot, ka arī līguma grozījumi un papildinājumi jāslēdz tādā pašā formā kā pats līgums.6 No otras puses, atrodami arī spriedumi, kur Senāts spriedis, ka atcēlēja līguma formas prasības nav saprotamas tikai tā, ka rakstiski vai notariāli noslēgts līgums varētu tikt atcelts arī tikai rakstiski vai notariāli. Līguma atcelšana ar vienošanos var notikt tādā pašā kārtībā kā līguma noslēgšana; tikai tad, ja līguma noslēgšanai likums pieprasa noteiktu formu, šī forma ievērojama, arī līgumu atceļot. Konkrētā gadījumā Senāts atzinis, ka nekustamā īpašuma dāvinājums atzīstams– kontrahentu starpā– par spēkā esošu arī bez noteiktas formas ievērošanas un šī līguma ietērpšana rakstiskā (notariālā) formā vajadzīga tikai lietu tiesību nostiprināšanai uz apdāvināto. Tādēļ par nepamatotu uzskatāma prasība, lai kontrahenti par dāvinājuma atcelšanu vienotos, sastādot notariālu aktu, jo tas darīts, noslēdzot dāvinājumu, par pietiekamu uzskatāma dāvinājuma atcelšana rakstiski, jo to arī noslēgt var rakstiski (ko atļauj arī Zemesgrāmatu likums, jo tikai paraksti nostiprinājuma lūgumā obligāti apliecināmi pie notāra).7 Pamatotākais katrā konkrētā gadījumā būtu izvērtēt, vai darījuma forma bijusi šī darījuma būtiska sastāvdaļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai arī tā bijusi pušu vienošanās to noslēgt konkrētā formā. Neapskatot tīri procesuālus pierādīšanas jautājumus (tiesā var būt grūti pierādīt mutisku vienošanos par notariāli noslēgta līguma atcelšanu), ja darījuma forma bijusi pušu izvēle un puses to
nav uzskatījušas par darījuma būtisku sastāvdaļu, darījuma atcelšanai nav jāievēro tā pati forma, kurā noslēgts pats atceļamais darījums (skat.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties