Franšīzes līgums civiltiesībās

Mg.iur. Viktorija Jarkina, LU Juridiskās fakultātes doktorante

Ikviena persona, kurai ir nepieciešamie materiālie resursi, īstenojot savas konstitucionālās tiesības un brīvības, mērķtiecīgi mēģina palielināt savu kapitālu, atrast savu sociālo lomu un vietu sabiedrībā, kā arī attīstīt savas profesionālās spējas un iemaņas. Franšīzes izmantošana biznesa attiecībās ir tikai viens no komercdarbības veidiem, kā persona var gūt peļņu. Franšīzes pievilcīgums slēpjas tiesībās bez īpašām personīgām pūlēm izmantot franšīzes devēja izstrādātu un pārbaudītu darba shēmu, resursus, pieredzi un reputāciju, kā arī citu franšīzes devēja rīcībā esošo informāciju. Tas tomēr nenozīmē, ka franšīze ir paredzēta tikai sliņķiem vai arī cilvēkiem, kuriem nav īpašas biznesa iniciatīvas un komercdarbības tvēriena.

Franšīzes izmantošanai un reālai ieviešanai dzīves apritē ir vajadzīgs tiesisks pamatojums, un tieši par tādu tiesisko pamatojamu arī kalpo franšīzes līgums. Franšīzes izmantošana bez tiesiska pamatojuma ir tiesību normu pārkāpums, kuru, manuprāt, varētu traktēt kā komercdarbības īstenošanu bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas, savukārt par šādu pārkāpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem personai var uzlikt sodu.

Slēdzot franšīzes līgumu, atkarībā no franšīzes priekšmeta var būt dažādi franšīzes līguma veidi, no kuru satura var izrietēt atšķirīgie līgumslēdzēju pušu pienākumi un tiesības. Svarīga loma franšīzes līguma slēgšanas gaitā ir arī valstij, jo atkarībā no valstu tiesiskā regulējuma var noteikt kādas obligātas prasības franšīzes līguma noslēgšanai, tajā skaitā likumā ietvert prasību pēc likumā noteiktas formas, līguma reģistrācijas, pušu pieredzes franšīzes darbības jomā, kā arī citas prasības.

Franšīzes līguma subjekti

Par franšīzes līguma subjektiem var būt kā juridiskas, tā arī fiziskas personas. Tā kā franšīzes līgums ir civiltiesisks līgums, Latvijā speciālu tiesību normu trūkuma dēļ franšīzes jomā šis līgums apspriežams pēc vispārējām civiltiesību normām par tiesiska darījuma atzīšanu, formu, spēkā esamību, līguma noslēgšanu utt.