Diemzel, autors balstas uz premisu, ka jo lielaka tiesu varas finansiala un administrativa autonomija, jo labak. Ta tas nav.



Par tiesu darba ORGANIZESANU jabut atbildigai valdibai, lai veletajs var ietekmet to, KAA tiesas strada.



Turpretim no ta pilnigi janoskir jautajums par tiesnesa neatkaribu TIESAS SPRIESHANAA, kam, protams, jabut nodrosinatai.



Musu korporatiivi-koruptivaa videe tiesas ADMINISTRATIVAA un FINANSIALAA autonomija tikai veicinatu veidot pashapmierinatas "varas salinjas" uz iedzivotaju reekjina, kuras politiski stavetu arpus DEMOKRAATISKAS KONTROLES, kuru, ka zinams, isteno valdiba.



Atsauksanas uz Rietumu pieredzi ir nevietaa, ja neieveero to, ka tur ir 200 gadu senas un LJOTI EFEKTIIVAS juristu un tiesnesu ETIKAS tradiicijas, kas lielaa meeraa nepielauj atkrishanu korporatiivi-koruptiivaa domaashana. Varbuut pec 50 gadiem un vairaakaam tiesneshu paaudzem Latvija arii buus tik taalu. Patlaban un tuvakaa laikaa tiesas tomer ir japaklauj DEMOKRATISKAI KONTROLEI attieciba uz to darba organizaciju, disciplinu, finanseem u.tml. (bet protams, NEVIS attieciba uz tiesas sprieshanu).



Tadel arii Tieslietu padomes izveidoshanaa saskatu biistamu tendenci, kuras rezultats tikai stiprinaas koroprativi-koruptivas saites juristu (tiesnesu) grupaa. Domaaju, ka te vispirms butu jaanjem vera IEDZIVOTAJU intereses, nevis pashu tiesu "intereses" (kuras ka tadas nemaz nedrikstetu pastavet).

Ir ko padomat. Daudz risinājumu un konstruktīva kritika.