27. Jūnijs 2006 /NR. 25 (428)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kapitālsabiedrības un valdes locekļa darba tiesiskās attiecības
4
Mg.iur.
Rada Matjušina
 

Lai gan kopš Komerclikuma un Darba likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pagājis daudz laika, vēl joprojām pastāv strīds par to, kā pareizi jānoformē darba tiesiskās attiecības ar valdes locekli - vai pietiek ar dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu vai jābūt darba līgumam, kas regulē darba tiesiskās attiecības Latvijā.

Kapitālsabiedrības un valdes locekļa darba tiesiskās attiecības

 

Dipl.iur. Rada Matjušina, AS “Baltic Gaming” juriste

04.JPG (8579 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Lai gan kopš Komerclikuma un Darba likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pagājis daudz laika, vēl joprojām pastāv strīds par to, kā pareizi jānoformē darba tiesiskās attiecības ar valdes locekli – vai pietiek ar dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu vai jābūt darba līgumam, kas regulē darba tiesiskās attiecības Latvijā.

Komerclikuma 221.panta astotā daļa noteic, ka “valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim”, savukārt Komerclikuma 224.panta pirmajā daļā noteikts: “Dalībnieku sapulce ar savu lēmumu ievēlē un atsauc valdes locekļus.” Turpretī Darba likuma 44.panta trešā daļa reglamentē, ka “ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu”. Aplūkojot šīs tiesību normas, secināms, ka šeit pastāv kolīzija, jo, no vienas puses, Komerclikums noteic kārtību, kādā veidā kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas locekļi tiek nodarbināti, no otras puses, Darba likums prasa slēgt darba līgumu, ja nav noslēgts cits civiltiesisks līgums.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Marko
5. Jūlijs 2006 / 10:45
0
ATBILDĒT
Savukārt, man šķiet, ka no raksta konteksta acīm redzami krīta ārā sadaļa par valdes pārstāvības tiesībām. Kāds sakars kapitālsabiedības izpildinstitūcijas pārstāvības tiesībām ar rakstā apskatīto tēmu?!

Bez tam vēlos papildināt un pievienoties iepriekšējiem oratoriem, tā kā ideālā risinājuma šaj situācijai nav, tad optimālākais risinājums abām pusēm - kapitālsabiedrībai un valdes loceklim - ir darba līgums, bez tam arī VID's būs apmierināts =))
AB
28. Jūnijs 2006 / 16:03
0
ATBILDĒT
Problēmas šajā sakarā praksē tomēr rodas, tomēr raksts nedod nekādu risinājumu, jo tajā ir ļoti daudz neprecizitāšu!Dažas no tām te komentāros jau minētas. Tomēr visbriesmīgākais man likās autores secinājums: "No iepriekšminētā izriet, ka gadījumos, kad valdes loceklis vai valdes priekšsēdētājs pats noteic sev algu, slēdzot pats ar sevi darba līgumu, valdes priekšsēdētājs rīkojas prettiesiski." Nē, tā nav! Un valdes loceklis drīkst slēgt ar sevi darba līgumu. Šajās attiecībās kā darba devējs viņš ir ievēlētā amatpersona, bet kā darbinieks - privātpersona. Viņš neslēdz šo līgumu pats ar sevi, to slēdz sabiedrība (juridiska perona) ar privātpersonu (fizisku personu). Vienīgi jautājums - vai visos gadījumos darba līgums ir labākais risinājums? Patiesībā dalībnieku sapulcei būtu jāizlemj, kāds līgums ar valdes locekli būtu slēdzams, un pamatojoties uz šo lēmumu arī jānoslēdz attiecīgs līgums. Problēma ir tā, ka ne īsti der darba līgums, ne pilnvarojuma līgums, ne arī kāds cits no Civillikumā regulētajiem līgumiem...
juriste
27. Jūnijs 2006 / 11:30
0
ATBILDĒT
Praksē problēmas IR - ar Valsts ieņēmumu dienestu. Viņi laikam nesaprot speciālo normu piemērošanu...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties