Pievērsties jautājumam par Valsts prezidenta vēlēšanām un to tiesisko regulējumu Latvijā raksta autori rosināja vairāki notikumi. Proti, pirmkārt, 2003.gada pavasarī politiķu ierosinātās Valsts prezidenta vēlēšanas vairākus mēnešus pirms iepriekš pierastā valsts galvas vēlēšanu datuma1 un šī ierosinājuma izraisītās diskusijas plašsaziņas līdzekļos, sabiedrībā un tiesību speciālistu vidū. Pēdējās vēl ir nākotnē, taču varam būt droši, ka tās noteikti notiks. Diskusijas būs par Valsts prezidenta vēlēšanām pēc tam vai, pareizāk sakot, neilgi pirms tam, kad noslēgsies Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas mandāta termiņš.
Mg. iur. Sandra Kukule, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos
 Foto: Juris Krūmiņš |
Pievērsties jautājumam par Valsts prezidenta vēlēšanām un to tiesisko regulējumu Latvijā raksta autori rosināja vairāki notikumi. Proti, pirmkārt, 2003.gada pavasarī politiķu ierosinātās Valsts prezidenta vēlēšanas vairākus mēnešus pirms iepriekš pierastā valsts galvas vēlēšanu datuma1 un šī ierosinājuma izraisītās diskusijas plašsaziņas līdzekļos, sabiedrībā un tiesību speciālistu vidū. Pēdējās vēl ir nākotnē, taču varam būt droši, ka tās noteikti notiks. Diskusijas būs par Valsts prezidenta vēlēšanām pēc tam vai, pareizāk sakot, neilgi pirms tam, kad noslēgsies Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas mandāta termiņš.2 Mēs nekad nevaram būt droši, vai esam izdarījuši lietderīgus secinājumus pēc 2003.gada marta notikumiem un vai būsim sagatavojuši atbilstošu tiesību aktu bāzi, lai nākamās Valsts prezidenta vēlēšanas notiktu bez nepatīkamiem starpgadījumiem un pārsteigumiem.
Jāatzīst, ka zināms pamudinājums pievērsties iepriekš norādītajam svarīgajam jautājumam bija arī Latvijas Universitātes pasniedzēja, Publisko tiesību institūta direktora Arvīda Dravnieka raksts “Prezidenta vēlēšanas – taisnīgums caur tiesiskumu” interneta portālā “politika.lv”.3
Minētais raksts un 2003.gada marta diskusijas kopumā, manuprāt, parādīja, ka joprojām tiesību aktu līmenī nav atrisinātas vairākas nopietnas ar Valsts prezidenta ievēlēšanu amatā saistītas problēmas (kā tās savā rakstā nodēvējis arī Dravnieka kungs). Šo problēmu analīzei un iespējamiem risinājumiem ir veltīts šis raksts.
Lai nonāktu pie vērā ņemamiem secinājumiem un priekšlikumiem, uzskatīju par nepieciešamu izpētīt citu valstu pieredzi attiecībā uz valsts galvas ievēlēšanas kārtību un iespējām šo pieredzi izmantot Latvijas situācijā. Ņemot vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un pievienošanos ES tiesību telpai, kā arī lietderības apsvērumus, nolēmu savu uzmanību pievērst tieši ES dalībvalstīs noteiktajai valsts galvas ievēlēšanas kārtībai. Šo izvēli pamato arī ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, kopīga iezīme – stipras parlamentārisma tradīcijas.
1. Valsts prezidenta vēlēšanu vēsture Latvijas Republikā
2002.gada 14.novembrī Latvijā tika atzīmēta apaļa jubileja – Valsts prezidenta institūcijas iedibināšanas 80.gadadiena. Valsts prezidenta institūcijas dzimšanas diena tiek datēta ar 1922.gada 14.novembri, kad Saeima ar 92 deputātu balsīm (6 deputāti atturējās) jau pirmajā kārtā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja toreizējo Satversmes sapulces prezidentu Jāni Čaksti,4 kuram pirmo reizi Latvijas vēsturē bija jāizveido darboties spējīga prezidenta institūcija. Taču, ja runājam par valsts galvas institūcijas vēsturi Latvijā, skaidrības labad noteikti jānorāda, ka 1918.gada 17.novembrī priekšparlaments – Latvijas Tautas padome – vienbalsīgi ievēlēja Jāni Čaksti par savu priekšsēdētāju, savukārt 1920.gada 1.maijā Jānis Čakste kļuva par Latvijas pirmā parlamenta – Satversmes sapulces – priekšsēdētāju.5 Tātad var teikt, ka Jānis Čakste, pildot Satversmes sapulces priekšsēdētāja pienākumus, ir bijis Latvijas valsts galvas amatā jau kopš ievēlēšanas par Satversmes sapulces priekšsēdētāju 1920.gada 1.maijā.
Acīmredzami, ka Valsts prezidenta institūcijas vecums nesakrīt ar valsts dibināšanas gadskārtām, jo pagāja četri nepilni gadi no neatkarīgas Latvijas Republikas nodibināšanas 1918.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
