"Jurista Vārds" jau kopš paša Satversmes tiesas darbības sākuma ir plaši atspoguļojis šīs institūcijas darbu, kā arī publicējis tiesas procesa un spriedumu skaidrojumus un komentārus. Tādēļ likumsakarīgi, ka vēlējāmies dzirdēt šīs institūcijas faktiskā izveidotāja un līdzšinējā vadītāja viedokli par aizvadītajiem desmit gadiem, nozīmīgākajiem notikumiem un spriedumiem, Satversmes tiesas vietu un lomu citu konstitucionālo institūciju vidū, kā arī nākotnes uzdevumiem. Neuzdots nepalika arī daudzus urdošais jautājums- ko Aivars Endziņš nolēmis darīt pēc sava pilnvaru termiņa beigām? Vai viņš pretendēs uz kādu augstu valsts amatu, pievērsīsies politikai vai varbūt rakstīs memuārus par Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā pieredzēto?
Tiesa ir neatkarīga un nav politiski ietekmējama
Satversmes tiesas pirmie desmit gadi
Dr.iur. AIVARS ENDZIŅŠ, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, intervijā “Jurista Vārda” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei
Šī gada decembrī aprit desmit gadi, kopš darbu sāka Satversmes tiesa, un šī konstitucionālās uzraudzības orgāna pirmā apaļā jubileja tika atzīmēta ar starptautisku zinātnisku konferenci, kas bija veltīta Satversmes tiesas lomai Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto vērtību aizsardzībai un, pulcinot Latvijas un ārvalstu tiesību zinātniekus un praktiķus, notika 8. un 9.decembrī. Svinību nobeigumā – svētku pasākums pagājušajā sestdienā Latviešu biedrības namā.
Nozīmīgākie fakti: Satversmes tiesas likums Saeimā tika pieņemts 1996.gada 5.jūnijā un atbilstoši grozīta arī Satversme. Šim notikumam pusgada garumā sekoja partiju cīņas par saviem kandidātiem uz tiesnešu amatiem. Parlaments spēja vienoties tikai par sešiem pretendentiem, un tiesa darbu sāka nepilnā sastāvā: Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Ilma Čepāne, Andrejs Lepse, Ilze Skultāne un Anita Ušacka. Tā paša gada nogalē – 11.decembrī – notika pirmā tiesas sēde, ko ievadīja tā laika tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un kas uzskatāma par tiesas darba sākumpunktu. Tika ievēlēts tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Endziņš.
Satversmes tiesas darbības sākumu ierobežoja pieticīgās finanses un šaurība bijušajā Ministru prezidenta biedra birojā kādā Rīgas dzīvoklī, kur, kā tolaik atzina viens no tiesnešiem, “nav pat pakaramo, kur izkārt krāšņās tiesnešu mantijas”.1 Taču 1999.gada martā, klātesot Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ministru prezidentam Vilim Krištopanam, tika atklāts institūcijai pienācīgi plašais un reprezentablais nams J.Alunāna ielā 1.
1997.gadā tika izstrādāts Satversmes tiesas reglaments, bet 28.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
