Ja vecs cilvēks saka, ka lata ieviešanas laikā Repše un Godmanis viņam "nozaga zārka naudu", teiktais nav jāsaprot burtiski, ka Repše kopā ar Godmani iekļuvuši kāda konkrēta veca cilvēka dzīvoklī un nozaguši naudu.
Viedokļa aizsardzības veidi
Ja vecs cilvēks saka, ka lata ieviešanas laikā Repše un Godmanis viņam “nozaga zārka naudu”, teiktais nav jāsaprot burtiski, ka Repše kopā ar Godmani iekļuvuši kāda konkrēta veca cilvēka dzīvoklī un nozaguši naudu.
Dipl.iur. Elīna Eihmane
Foto: Māris Kaparkalējs |
ASV gadsimtu laikā ir izveidojušies trīs aizsardzības līdzekļi viedoklim – retoriskā hiperbola, tīrais viedoklis un godīgais (patiesais) komentārs, kriticisms.1
Godīgais komentārs un kritika
Šī aizsardzība ir precedentu tiesību radīta, un ASV faktiski tiek atzīta kā savu laiku nokalpojusi, jo pašlaik ir nostiprinājusies vispārēja un plaša viedokļa brīvības aizsardzība (konstitūcijas Pirmajā labojumā, ņemot vērā Salivana lietu)2, taču, autoresprāt, ir visai nozīmīga Eiropā un t.skaitā Latvijā, kur nepastāv Pirmajam labojumam identiska norma par viedokļa aizsardzību, bet lietas izskatīšanas gaitā ir jāvērtē tā samērīgums vispārējās normas par vārda brīvību aizsardzības un personas nepamatota aizskāruma novēršanas ietvaros. Turklāt jāņem vērā, ka varētu būt apšaubāmi, vai ir pamatoti aizsargāt jebkādu viedokli, kas ir neieinteresēts, tomēr ir pārmērīgi aizskarošs. Zināmā mērā vērtēšanas dēļ no runātāja skatupunkta šis aizsardzības veids tiek uzskatīts kā šaurs, nestabils, nepastāvīgs un “neuzticams”.3
Lai izmantotu godīgā komentāra aizsardzību, jāpiemēro trīsdaļīgs tests: 1) vai komentārs ir viedoklis,
2) vai komentārs fokusējas uz pamatotu sabiedrības interesi,4 3) vai komentāram ir faktiskā bāze5. Anglijā savukārt mēdz pielietot šādu modeli: 1) fakti ir patiesi, izņemot, kur vārdi pa daļai ir apgalvojuma veidā, pa daļai viedoklis,
2) viedokļa izteikums ir tāds, kādu var izteikt cienījama persona, kam ir stingri, pārspīlējoši vai aizspriedumaini uzskati, 3) komentārs ir par publiskas intereses lietu, 4) fakti bija atbildētāja prātā, kad viņš tos publicēja. Angļu autors piedāvā arī savādāku elementu nepieciešamību: izteikumu nopietnība, informācijas daba (un vai ir skarta publiska interese), informācijas avots, soļi, kas ir veikti, lai pārbaudītu informāciju, informācijas statuss (kādas izmeklēšanas darbības ir veiktas), publikācijas nepieciešamība, vai ir atspoguļots prasītāja viedoklis, publikācijas tonis, publikācijas apstākļi un laiks.6
Pirmais kritērijs faktiski izmanto Milkovich lietas testu – vai izteikums ir pierādāms kā patiess vai nepatiess. Iepriekš apskatītā sabiedriskā interese un faktiskā bāze nav klasiskajā godīgā komentāra aspektā, bet gan analizēta pēc autores viedokļa.7
Retoriskā hiperbola jeb daiļrunīgais pārspīlējums
Retoriskā hiperbola, arī parodija un satīra8, izlaidīga, tēlaina valoda9 tiek aizsargāta faktiski tādēļ, ka, ievērojot izteiksmes valodas plašumu, klausītājs vai skatītājs zina, ka tas ir tikai viedoklis, nevis fakta apgalvojums, lai arī tas var būt kā tāds.10 Piemēram, kāds nekustamo īpašumu apsaimniekotājs bija iesaistījies sarunās ar vietējās pilsētas domi par zonējumu maiņu viņam piederošajos īpašumos. Tajā pašā laikā viņš arī apspriedās ar domi par citu zemes gabalu, ko pilsēta vēlējās viņam pārdot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.