Dr.iur. Valdis Birkavs, Latvijas Republikas tieslietu ministrs

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

I. Ievads

Diezgan bieži tiek izvirzīts jautājums par Satversmes atbilstību mūsdienu prasībām. Lielā mērā tāpēc, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā prasīs pilnveidot un grozīt virkni Satversmes pantu. Tomēr, manuprāt, sabiedrība, politiķi un juristi vēl nav gatavi nopietnai konstitucionālai diskusijai. Pavirši priekšlikumi attiecībā uz grozījumiem Satversmē vēl nenozīmē nopietnu diskusiju par pamatlikumu. Lai izdarītu grozījumus Satversmē, nepieciešams jauns domāšanas līmenis un tiesību izpratne.

Tieši tāpēc juristu aprindās un sabiedrībā laikus jāsāk profesionāla saruna par Satversmes pilnveidošanu atbilstoši laikmeta prasībām, pretējā gadījumā mēs nespēsim to kvalitatīvi izdarīt, kad tas būs nepieciešams, vai arī nonāksim situācijā, kurā būsim spiesti to izdarīt ātri — tātad ne visai pārdomāti.

Šajā rakstā starp diezgan daudziem diskutējamajiem jautājumiem gribu uzsvērt trīs ar Satversmes interpretāciju saistītas problēmas:

1) tā dēvēto neatkarīgo iestāžu statuss;

2) Satversme un cilvēktiesības;

3) Satversme un Satversmes tiesa.

II. Satversme un

"neatkarīgās" iestādes

Diskutējot par Satversmi un grozījumiem tajā, arvien aktuālāks kļūst jautājums: vai ir pieļaujams, ka pārvaldes institūcijas neatrodas valdības pakļautībā vai pārraudzībā?

Top jauni sabiedrisko pakalpojumu regulatori, kas tiecas būt pilnīgi neatkarīgi un atrasties ārpus valdības kontroles.