Mag.iur. Ilona Kronberga, justīcijas kapteine, žurnāla "Administratīvā un Kriminālā Justīcija" redakcijas sekretāre, - "Latvijas Vēstnesim"

Ne tik bieži presē un citos saziņas līdzekļos varam gūt informāciju par procesiem Latvijas cietumos. Pārsvarā gadījumu tie ir daži sižeti televīzijas pārraidēs vai atsevišķi sašutuma pilni raksti presē, kuru autori (dažos gadījumos) vairāk meklē sensacionālus materiālus, bet necenšas iedziļināties tādu vai citu parādību būtībā. Šī raksta mērķis nav sniegt jums, cienījamie lasītāji, kādu no daudzajām sensācijām, bet vispirms runāt par tām problēmām, kādas pastāv Latvijā kriminālsodu izpildes jomā. Ļoti ceru, ka šīs problēmas atradīs dzirdīgas ausis. Gribu arī informēt lasītājus par to, pēc kādiem mūsdienu un vēsturiskajiem apsvērumiem notiek kriminālsodu izpilde mūsu valstī pašlaik.

Kriminālsods kā valsts piespiedu līdzeklis cīņai ar noziedzību

Katras valsts nacionālās tiesību sistēmas, tiesību normu formēšanas pamatā ir politika, kurā atspoguļoti katras tiesību nozares principi, stratēģija, kurus īstenojot sabiedrība un valsts cenšas sasniegt noteiktus sociālos mērķus. Viens no šādiem virzieniem ir valsts politika cīņā ar noziedzību, kurā ietilpst arī kriminālsodu izpildes politika. Kriminālsodu izpildes politika tiesiskā ziņā satur soda izpildes mērķus, principus, stratēģiju, formas un metodes. Tātad varam secināt, ka sodu izpildes politika (kāda ir katrā valstī) vistiešākā ziņā ietekmē valsts politiku cīņai ar noziedzību. Citiem vārdiem sakot, pareiza kriminālsodu izpilde valstī dod ieguldījumu cīņā ar noziedzību un ir patstāvīgs posms valsts kriminālpolitikas īstenošanā. Šādu posmu pavisam ir trīs(pēc justīcijas trīs pīlāru teorijas): likumdevējs ar sodu piedraud, tiesnesis to piespriež un valsts pārvaldes vara realizē.