Viedokļa aizsardzības veidi

Prasītājiem jāpierāda ļaunprātība ar skaidriem un pārliecinošiem faktiem. Tie nevar būt vienkārši daudzi pierādījumi, tiem jāatbilst konstitucionālajiem standartiem.

Dipl.iur. Elīna Eihmane

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.2, 09.01.2007.

Šarona S. (Sharon S.) apsūdzēja Aneti F. (Annette F.), nosaucot viņu par vainīgu vardarbības veikšanā ģimenē, lai arī prasītāja nekad nav bijusi tiesāta par šādu noziegumu. Tiesa uzskatīja, ka vārds “vainīga” (convicted), apzīmējot personas nekriminālu novērtējumu, ir ierasta šī vārda lietošanas nozīme un tā lietošana šeit nav atzīstama par sodāmu ļaunprātību, turklāt vērā ir ņemams, ka situācija prasītājas ģimenē patiešām nav īsti tālu no Šaronas S. teiktā.⁴⁹

Arī ECT, nedefinējot faktu un viedokli, izteikumus vērtē pēc inter alia šādiem kritērijiem:

1) publikācijas vai izteikumu kopējais konteksts. Piemēram, ja kāda persona nosaukta par “blēdi”, tad, atkarībā no konteksta, tas var būt gan vērtējums šīs personas rīcībai kādā sadzīviskā situācijā, gan patiesības pārbaudei pakļaujams fakts, ja ar to domāts konkrēts krimināls nodarījums;

2) kā šādu izteikumu vai sižetu uztvertu neitrāls lasītājs. Vai viņš, to, piemēram, vērtētu kā neizdevušos joku vai asu kādas personas kritiku, vai arī uztvertu kā konkrētu faktu;

3) paša izteikuma autora piešķirtā nozīme attiecīgajiem izteikumiem.⁵⁰

Interesants pavērsiens notika kādā lietā Moldea v. New York Times Co,⁵¹ kurā tika vērtēta sporta žurnālista Džeralda Eskanazi (Gerald Eskanazi) apskats par Dena Moldea (Dan Moldea) grāmatu “Iejaukšanās: kā organizētā noziedzība ietekmē profesionālo futbolu”, kurā Dž.Eskanazi izteicās, ka grāmata ir sabojāta ar pārāk daudz nevīžīgu žurnālistiku. Tiesa uzskatīja, ka tas ir apmelojums, tomēr pēc pāris mēnešiem tiesnesis Edvardss (Edwards) nejauši izlasīja Augstākās tiesas tiesneša Fēliksa Frankfurtera (Felix Frankfurter) aforismu “Gudrība bieži vien nemaz neatnāk, tādēļ nav ieteicams to noraidīt, ja tā tomēr nāk, kaut par vēlu”. Edvardss minēja, ka “Moldea I” lietas spriedums ir tuvredzīgs un lietā netika vērtēts tas, ka apstrīdētie izteikumi bija literāra darba vērtējums, kas “parādījās” lappusē, kurā lasītāji tieši meklē šādus izvērtējumus. Lasītāji saprot, ka dažādi žanri ir rakstāmi dažādi.⁵²

Attiecībā uz gadījumiem, kad izteikumos ir norādītas vairākas apsūdzības, taču ne visas atbilst patiesībai, tiesai jāvērtē, vai kļūda maina lietas būtību tādējādi, ka lasītājs tiek ietekmēts savādāk, nekā uzzinot patiesību. Tā, lietā N. Žuravļovs pret “Rīgas Balsi” augstākas instances tiesa atzina, ka sabiedrības attieksme pret amatpersonu nav atkarīga no viņa īpašuma skaita (seši vai septiņi).