13. Februāris 2007 /NR. 7 (460)
Eiropas telpā
Direktīvu piemērošana tiesās
3
LL.M
Magda Papēde
Freiburgas Alberta Ludviga universitātes doktorante 

Šī raksta mērķis ir atgādināt tiesību piemērotājiem par direktīvu kā tiesību avotu nozīmi, lai valsts laikus neizpildīto saistību dēļ netiktu ierobežotas indivīdu tiesības un neciestu Eiropas Savienības tiesību efektivitāte.

Direktīvu piemērošana tiesās

Divi nolēmumi direktīvas “Par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu” kontekstā

 

LL.M. Magda Papēde, zvērināta advokāta palīdze advokātu birojā “Krodere & Judinska”

 

02.JPG (15680 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Kolēģis Edmunds Broks jau reiz izteica minējumu, ka uz Eiropas tiesībām balstīta argumentu konstrukcija tiesām varētu būt neierasta un pieņemama lēnām un bez sevišķa entuziasma.1 Kaut arī kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā drīz būs pagājuši trīs gadi, raksta autores nesenā pieredze diemžēl apstiprina viņa teikto. Latvijas tiesas ir noraidošas pret prasījumiem, kas ir balstīti uz direktīvu normu piemērošanu.

Tāpēc šī raksta mērķis ir atgādināt tiesību piemērotājiem par direktīvu kā tiesību avotu nozīmi, lai valsts laikus neizpildīto saistību dēļ netiktu ierobežotas indivīdu tiesības un neciestu Eiropas Savienības tiesību efektivitāte.2 Turpmāk apskatītie nolēmumi, kuros ir izteikta tiesnešu attieksme pret noteiktajā termiņā neieviestu direktīvu, ir pateicīgs materiāls šī raksta tapšanai.

 

Piemērojamā direktīva 

2004.gada 29.aprīlī ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (turpmāk tekstā – Direktīva 2004/48/EK).3 Saskaņā ar Direktīvas 2004/48/EK 20.pantu dalībvalstīm, to skaitā Latvijai, Direktīvas 2004/48/EK prasības bija jāpārņem nacionālajā likumdošanā līdz 2006.gada 29.aprīlim.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Neizpratnē
2. Maijs 2008 / 13:48
0
ATBILDĒT
Liekas, ka autores dalījums starp direktīvu netiešo horizontālo efektu un vienkārši direktīvu netiešo efektu ir, lai neteiktu vairāk, apšaubāms. ES tiesību komentatori iedala direktīvu efektus nedaudz citādi.
eiroskeptiķis
15. Februāris 2007 / 14:56
0
ATBILDĒT
ES normatīvie akti rada lielākoties tikai tiesību nihilismu, kas balstīts uz to, ka nav iespējams apzināt visus tiesību aktus: regulas, direktīvas, Komisijas lēmums, EKT spriedumus, kas reglamentē nozari. Bet ES tikai ražo likumus un ražo..



Tā kā vidrīzāk, ka sekosim citu valstu juristu paraugam un ES tiesību aktus pamatā nezināsim un/vai ignorēsim.



Skābe
13. Februāris 2007 / 16:09
0
ATBILDĒT
Raksts patiešām interesants un tēma aktuāla. Bet tomēr gribētos vēl autores komentāru par to, kāpēc autore uzskata, ka otrajā gadījumā tiesai bija jāpiemēro direktīva, lai gan neizpildās viens no nepieciešamajiem priekšnosacījumiem - prasība taču nebija vērsta pret publisku tiesību subjektu. Tīri praktiski - vai direktīvai ir tieša iedarbība, ja runa ir par t.s. horizontālalā līmeņa tiesiskā attiecībām?
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties