Strīdu izskatīšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā

Mg.iur. Agnese Pūcīte, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Juridiskā departamenta Elektronisko sakaru un pasta lietu nodaļas vadītāja

Turpinājums. Sākums “JV”, Nr.8, 20.02.2007.

Lēmums par strīda izskatīšanu vai izšķiršanu

Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (SPRK) 9.panta otrā daļa un Elektronisko sakaru likuma (ESL) 8.panta otrā daļa noteic, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

Regulators, izskatot strīdu, pieņem lēmumu par strīdu izskatīšanu vai izšķiršanu (Regulatora lēmums).

Atbilstoši SPRK 11.panta ceturtajai daļai un ESL 10.panta pirmajai daļai Regulatora pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus par prettiesiskiem var atzīt un atcelt tikai tiesa.

Tiesību teorijā tiek nodalīti normatīvie vai leģislatīvie valsts pārvaldes akti, kuri, saņemot Saeimas pilnvarojumu, izdoti likuma ietvaros vai kuri izdoti diskrecionārās varas ietvaros, jo likuma normu regulējuma nav, bet ir vispārējs pilnvarojums ar pārvaldes aktu palīdzību reglamentēt sabiedriskās attiecības un ir individuālie valsts pārvaldes akti, kuros uzvedības priekšraksts tiek adresēts individuālai personai.¹

SPRK 11.pants paredz, ka Regulators pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus.

Autore, skatoties kopumā tiesību teorijā minēto un SPRK 11.pantā noteikto, secina, ka Regulators izdod divu veidu valsts pārvaldes aktus:

1. Leģislatīvos valsts pārvaldes aktus – Regulatora izdotie ārējie un iekšējie normatīvie akti, kurus Regulators ir apstiprinājis ar lēmumu.

2. Individuālos valsts pārvaldes aktus – administratīvos aktus.

Pašreiz Regulatora lēmumi ir administratīvie akti. Tomēr, pilnveidojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas regulēšanu un paredzot jaunu strīdu izskatīšanas un izšķiršanas modeli Regulatorā, radīsies pilnīgi jauns lēmuma veids, kuru Regulators pieņems, kurš būs pielīdzināms tiesu nolēmumam un kurš nebūs tiesību teorijā minētais valsts pārvaldes akts.