Mūsdienās, kad tiesību sistēma kļūst aizvien sarežģītāka, sazarotāka un grūtāk pārskatāma un tajā vienlaikus darbojas vairāki spēlētāji (Saeima, Ministru kabinets, autonomie publiskie tiesību subjekti - Latvijas Banka u.c.), diemžēl nereti gadās situācijas, kad "labā roka nezina, ko dara kreisā", - dažādās ministrijās paralēli top vairāki viena likuma grozījumi, turklāt dažkārt pat ar pretēju saturu, normatīvo aktu projekti atklātībā parādās īsi pirms pieņemšanas un sabiedrība nepagūst ar tiem iepazīties un izteikt viedokli, pēc projekta pieņemšanas juristiem ir grūti vai pat nepiespējami atrast konkrētā normatīvā akta tapšanas argumentāciju (pamatojumu) un līdz ar to sarežģīti ir veikt normu interpretāciju utt.