15. Maijs 2007 /NR. 20 (473)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par darba samaksas tiesisko noteikšanu un ar to saistītām problēmām
3

Darba samaksa, kas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir galvenais iztikas līdzekļu avots, juridiski diemžēl nav pietiekami pētīta. Pārsvarā darba samaksas jautājuma pētniecībai pievērsušies ekonomikas zinātnes pārstāvji, akcentējot darba ražīguma, darbaspēka motivēšanas un citus darba tirgus jautājumu aspektus. Cita joma, kurā bieži minēta darba samaksa, ir sociālā joma, tiesa gan, vairāk saistībā ar negatīvām tendencēm - pieaug maznodrošināto iedzīvotāju skaits, bet Latvijas speciālisti dodas meklēt labākas darba samaksas iespējas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai izpētītu esošo situāciju un tās cēloņus, ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu notiek darba tirgus pētījumi, kuru ietvaros tiek veikta situācijas analīze un izstrādāti iespējamie varianti turpmākai rīcībai. Jau esošā Darba likuma un citu normatīvo aktu piemērošanas pieredze rada pietiekamu pamatu pārdomām un rosina diskusiju par darba samaksas jautājuma tiesiskajiem aspektiem.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
miauu to es
16. Maijs 2007 / 13:20
0
ATBILDĒT
Jā un nē. No vienas puses, DL nav precīzs, jo likumdevējs pats ir sapinies ar darba samaksas jēdzienu saistītajos jautājumos. No otras puses, šo likumdevēja neprecizitāti šajā gadījumā var novērst ar interpretācijas metožu palīdzību. Tomēr gribētos, lai likumdevējs tiesību normas konstruētu precīzāk un pārdomātāk. Likumi netiek rakstīti tikai priekš juristiem, bet gan priekš jebkuras personas (jo sevišķi jau nu Darba likums).



miauu
16. Maijs 2007 / 11:51
0
ATBILDĒT
Manuprāt, starp J. Neimaņa un šo triju autoru rakstiem nepastāv pretruna jautājumā par darba samaksas formu. Patiesībā pretruna vērojama pašā DL. Saskaņā ar DL 59.p. darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu , kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Tātad, darba samaksa ir:

1) darba alga;

2) piemaksas;

3) prēmijas;

4) cita veida atlīdzība saistībā ar darbu.

Savukārt DL 70. p. likumdevējs ir noteicis šādi: darba samaksa ir aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā (salīdzinājumam CL 1280.p. ir plašāks). Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies. Patiesībā jau šis pants gan attiecas tikai uz atsevišķiem darba samaksas veidiem (proti, pirmajiem trim), nevis vispār uz darba samaksu. Šeit likumdevējs pats īsti nav padomājis par lietoto terminoloģiju. Ja mēs apskatām DL 69. pantu, tad arī redzam, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī. Ir skaidrs, ka šī norma vispār var attiekties tikai uz regulāri izmaksājamo darba algu. Likumdevējs noteikti nav gribējis, lai darba devējs ne retāk kā divas reizes mēnesī izmaksātu arī prēmijas vai piemaksas, vai arī jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šis nu ir tas gadījums, kad likums jātulko pēc tā gara, nevis burta. Turklāt, noteikti ir jāizmanto sistēmiskā interpretācija ne tikai paša DL sistēmas ietvaros, bet arī Satversmes un starptautisko tiesību normu sistēmā (sk. DL 1.p.), ieskaitot ES direktīvas, kuras Latvija ir ieviesusi ar DL palīdzību. Tikai šādā veidā varēs rast lielāku skaidrību.

Protams, Neimanim ir taisnība attiecībā uz darba samaksas jēdziena izpratni. To nevar noliegt.

pētnieks
16. Maijs 2007 / 08:50
0
ATBILDĒT
Pirmajā rakstā par darba samaksu Jānis Neimanis raksta, ka

"prakses gadījumu risinājums dažādās tiesās vai atspoguļojums komentāros uzrāda, ka šāda “cita veida” atlīdzība varētu būt dažādi naudā novērtējami labumi:



1) uzņēmuma iekārtu lietošana ar atlaidēm,5

2) mācību apmaksa,6

3) sporta nodarbību apmaksa,

4) pusdienu taloni,

5) dienesta dzīvoklis,

6) apmaksātas telefona sarunas vai pats tālrunis,

7) dienesta automašīna,

8) dāvana Ziemassvētkos,

9) veselības apdrošināšanas polise.7



Šādi labumi ir darba samaksas sastāvdaļa.8"

Savukārt šajā rakstā teikts, ka darba samaksa izmaksājam tikai naudā. Ņemot vērā Darba likuma nosacījumus, šādam viedoklim es nevaru piekrist. Jānim Neimanim ir lielāka taisnība.

VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties