Viedoklis
Par dažiem ierosinājumiem revidēt jauno Krimināllikumu
Dr.habil.iur., prof. Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Pavisam nesen — 1999.gada 1.aprīlī — stājās spēkā Krimināllikums. Kaut arī jaunais likums tā pa īstam praksē tikko sāk darboties, jau parādījušies pirmie ierosinājumi to revidēt. Pēc būtības nav ko iebilst, ja ir īpaši pamatota vajadzība to darīt. Ikkatram likumam, arī Krimināllikumam, ir jākalpo valsts un sabiedrības pozitīvu interešu nodrošināšanai un aizsardzībai. Ja likums šo funkciju neveic, tas ir jāgroza vai jāpapildina.
Par ierosinājumu grozīt Krimināllikuma 109.panta 1.daļu izteikšu savu viedokli, jo uzskatu, ka ierosinātais Krimināllikuma grozījums ir nevajadzīgs kā teorētiskā, tā praktiskā nozīmē.
Likumprojekta iesniedzēji ierosina grozīt Krimināllikuma 109.panta 1.daļas redakciju. Tajā noteikta atbildība par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā. Tiek ierosināts izslēgt norādi uz svešu mežu vai citu svešu zemes platību un izteikt Krimināllikuma 109.panta 1.daļu šādā veidā: "Par patvaļīgu koku ciršanu mežā vai citā zemes platībā, kas nav cirtēja īpašums".
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Krimināllikuma 109.p.1.daļas grozījuma mērķis ir Krimināllikuma terminoloģijas saskaņošana ar citiem likumiem, t.sk. ar Civillikumu.
Ierosinājums tiek pamatots ar to, ka saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, un līdz šim brīdim meža ieguvējam neesot tiesības meža īpašumu lietot pilnā apmērā.
Par īpašnieka un lietotāja tiesību apjoma atšķirībām nav strīda. Bet nav arī pamata uzskatīt, ka meža likumīgam valdītājam nav nekādu tiesību uz viņa valdījumā esošo mežu. Civillikums likumīgu rīcību ar mantu atzīst ne tikai īpašniekam, bet arī tās likumīgam valdītājam un lietotājam. Šādas tiesības rīkoties ar mantu likumā noteiktās robežās nav pretrunā ar īpašumtiesībām.
Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu mantas īpašniekam ir tiesība rīkoties ar mantu pēc saviem ieskatiem, tajā skaitā arī iznomāt vai nodot citas personas citādā izmantošanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.