Lietā SKA–543

2006.gada 20.decembrī

Likuma normas, kas noteic, kā nosakāms nodokļa apmērs, ir obligātās tiesību normas. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu par zemākas iestādes pieņemtu lēmumu par nodokļu parāda uzrēķinu, ir tiesības aprēķināt lielāku parāda apmēru, nekā tas bija noteikts apstrīdētajā lēmumā (izņēmums no reformatio in peius aizlieguma principa).

Soda naudai, ko Valsts ieņēmumu dienests aprēķina par nesamaksāto nodokli, piemīt krimināltiesiskas sankcijas raksturs.

Tādējādi, izvērtējot nodokļa parādnieka sūdzību par zemākās iestādes lēmumu, augstākajai iestādei daļā par aprēķināto soda naudu jāņem vērā tie paši principi, kas ievērojami, pārskatot administratīvo sodu vai kriminālsodu sakarā ar sodītās personas sūdzību.  

Gadījumā, ja par piemēroto administratīvo sodu vai kriminālsodu sūdzējusies pati sodītā persona, nav pieļaujams, ka šīs sūdzības izskatītājs ar savu lēmumu vēl vairāk pasliktina sodītās personas stāvokli.

Līdz ar to reformatio in peius (lēmuma pasliktināšana apstrīdēšanas rezultātā) nav pieļaujama arī nodokļu soda naudas pārskatīšanas gadījumā, ja pārskatīšanas process ierosināts uz nodokļu maksātāja iesnieguma pamata.