Lietā SKA–64/2007
2007.gada 29.janvārī
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums
Ja administratīvais akts adresātam sūtīts pa pastu, likumdevējs ļauj piemērot pieņēmumu (prezumpciju), ka tas adresātam paziņots (padarīts pieejams) septītajā dienā pēc nodošanas pastā.
Šo pieņēmumu adresāts var atspēkot, minot ticamus iemeslus, kāpēc sūtītais administratīvais akts tomēr nav saņemts. Ar “ticamu iemeslu” nav saprotams ikviens iemesls, kāpēc persona nav saņēmusi sūtījumu, bet gan tikai tādi iemesli, kas ticami apliecina sūtījuma nesaņemšanu neatkarīgi no personas gribas un darbībām. Tādējādi pie ticamiem iemesliem nav pieskaitāmas tādas situācijas, ja paša adresāta rīcība, neizpildot likumā viņam noteiktus pienākumus, ir radījusi šķēršļus administratīvā akta, kas sūtīts ar ierakstītu pasta sūtījumu, saņemšanai (Administratīvā procesa likuma 70.panta otrā daļa).
Apstāklis, ka persona nav saņēmusi lēmumu, ko iestāde ir nosūtījusi uz personas deklarēto dzīvesvietu, nenozīmē, ka lēmums nestājas spēkā. Gadījumā, ja persona pati nav pienācīgi izpildījusi savu pienākumu deklarēt savu patieso dzīvesvietu un nav nodrošinājusi, ka attiecībās ar valsti ir sasniedzama, sūtījumu nesaņemšana nav uzskatāma par tādu “ticamu iemeslu”, kas ļauj atspēkot administratīvā akta paziņošanas prezumpciju (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1., 4. un 8.pants, Administratīvā procesa likuma 70.panta otrā daļa).
Gadījumos, kad pastāv šaubas par to, vai pieļaujams paļauties uz paziņošanas prezumpciju, piemēram, sūtījums atsūtīts atpakaļ iestādei ar norādi, ka adresāts norādītajā adresē nav sastopams, nepieciešams noskaidrot visus konkrētās lietas apstākļus, tostarp, vai adresāts ir paziņojis pastam vai pašvaldībai, attiecīgām valsts iestādēm, ka viņš ir prombūtnē no deklarētās dzīvesvietas, kur viņš faktiski sastopams un uz kurieni nosūtāma deklarētajā dzīvesvietā saņemtā korespondence; vai administratīvais process iestādē ierosināts pēc personas iesnieguma vai iestādes iniciatīvas un vai personai par to bija zināms, vai tai vajadzēja un tā varēja zināt par ierosināto administratīvo procesu; cik būtiskas personai ir administratīvā akta radītās sekas un vai tās ir neatgriezeniskas vai labojamas, un jāizvērtē, vai adresāts pats, negodprātīgi rīkojoties, nav radījis šķēršļus administratīvā akta saņemšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.