25. Septembris 2007 /NR. 39 (492)
Juridiskā literatūra
Kādi ir bijuši Senāta nolēmumi administratīvajās lietās

Vienota tiesu prakse un pamatoti, motivēti un saprotami spriedumi ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas veicina tiesas lomu un prestižu kā sabiedrības, tā arī potenciālo tiesnešu acīs.

Kādi ir bijuši Senāta nolēmumi administratīvajās lietās

 

AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu un lēmumu krājuma anotācija

 

Mg.iur. Ieva Višķere, AT Judikatūras nodaļas konsultante administratīvajās lietās, TM valsts sekretāra padomniece, LU doktorante*

 

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

* Krājumā “Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta sprie­dumi un lēmumi 2006” anotācijas autore Ieva Višķere minēta ar pirmslaulības uzvārdu – Mieze. Publicējot anotāciju “Jurista Vārdā”, papildus I. Višķeres darba pienākumiem Augstākajā tiesā, kurus pildot rakstīts šis apkopojums, tiek norādīts arī viņas amats Tieslietu ministrijā un akadēmiskās gaitas Latvijas Universitātē.


 

 

[1] Vienota tiesu prakse un pamatoti, motivēti un saprotami spriedumi ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas veicina tiesas lomu un prestižu kā sabiedrības, tā arī potenciālo tiesnešu acīs.

[2] Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Analoga norma ietverta arī likuma “Par tiesu varu” 4. pantā. Minētās normas cita starpā ietver arī tiesas pienākumu ievērot taisnīguma un vienlīdzības principu lietas izskatīšanā, proti, nosacījumu, ka līdzīgi gadījumi izspriežami līdzīgi, savukārt atšķirīgi gadījumi – atšķirīgi. Vienlīdzības principa detalizētāks skaidrojums dots Administratīvā procesa likuma 6. pantā, kas paredz, ka, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, – atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

No minētā izriet neapšaubāms tiesas pienākums, izlemjot administratīvo lietu, ņemt vērā tiesu praksi līdzīgās lietās. Atkāpe no esošās judikatūras analogā lietā pieļaujama, vienīgi to pienācīgi motivējot. Turklāt, ņemot vērā, ka Administratīvā procesa likums ir spēkā tikai nedaudz vairāk nekā trīs gadus, Latvijā vēl nevar runāt par ilgstošām un stabilām administratīvā procesa tiesību izpratnes tradīcijām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties