Brīvības atņemšana: kā sods un kā posts

Foto: Arnis Blumbegs, "LV"

Visā pasaulē cietumos atrodas vairāk nekā 8 miljoni ieslodzīto, no tiem ASV — 1,7 miljoni, Krievijā — 1 miljons ieslodzīto. Piemēram, ASV 1998.gadā 3% pieaugušo jeb katrs 34. iedzīvotājs, atrodoties ieslodzījumā, tika atbrīvots nosacīti vai pret galvojumu. Arī penitenciārais koeficients jeb ieslodzīto skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju šajās valstīs ir visaugstākais (Krievijā — 685, ASV — 645). Minētajā aspektā Latvija ,,atpaliek" tikai nedaudz — šī gada 1.septembrī Latvijas cietumos atradās 8856 ieslodzītie, no tiem 5391 notiesātā persona un 3465 apcietinātās personas. Ar penitenciāro koeficientu 354 (kā minēts iepriekš, tas ir ieslodzīto skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) esam pirmo divdesmit valstu skaitā ar visaugstākajiem rādītājiem pasaulē. Ar ieslodzītajiem strādā 2229 cietumu darbinieki (ieskaitot brīvlīguma darbiniekus un pārvaldes aparātu), personāla un ieslodzīto proporcija ir viena no zemākajām Eiropā un pasaulē — 1: 5,1. Jāpiebilst, ka sliktāka proporcija Eiropā ir tikai Rumānijā (1: 5,5).

Vai brīvības atņemšana ir piemērotākais soda veids, vai tā īpatsvars (21% notiesājošo spriedumu vidū) un iepriekš minētie absolūtie un relatīvie skaitļi par ieslodzīto skaitu Latvijai nav pārāk smaga nasta, un vai mēs varam to atļauties materiālajā un morālajā izpratnē? Un, visbeidzot, vai brīvības atņemšanas sods sasniedz mērķi — labot noziedznieku un pielāgot to dzīvei sabiedrībā? Pārliecinošu atbildi uz šiem jautājumiem vēl nav izdevies formulēt nevienam jurisprudences teorētiķim un praktiķim.