Šajā rakstā pievērsīšos aktualitātēm Satversmes tiesas praksē laikā no 2007. gada 1. februāra līdz šā gada augustam. Proti, analizēšu tos Satversmes tiesas nolēmumus, kuru pieņemšanā vairs neesmu piedalījies. Izteikt viedokli par aktualitātēm Satversmes tiesas darbā man kā bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam ir vienlaikus gan ļoti interesants uzdevums, gan zināms izaicinājums, kas saistīts ar specifiskām ētiskas dabas problēmām. Interesants šis uzdevums ir tādēļ, ka šobrīd uz Satversmes tiesas praksi varu paraudzīties no malas. Man pašam šis skats ir ļoti neierasts, jo šobrīd Satversmes tiesas nolēmumus redzu gandrīz tikpat lielā apjomā kā ikviens Latvijas jurists. Proti, es redzu tikai šo nolēmumu - tēlaini izsakoties, aisberga redzamo daļu. Taču zinu, ka katram nolēmumam ir arī sava aisberga neredzamā daļa. Ir ļoti interesanti salīdzināt, kā Satversmes tiesas nolēmumus uztver persona, nezinot šo aisberga neredzamo daļu.