Nomas maksas apmēra noteikšana

Civillikums neprasa nomas līgumā precīzi definēt nomas maksu noteiktā naudas summā vai noteiktā šobrīd pastāvošā lietā, bet prasa, lai nomas maksa, pusēm vienojoties, ir atrunāta, tas ir, noteikta.

Mg.iur. RADA MATJUŠINA

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lai gan Civillikuma (CL) normas par nomas maksu ir vispārēji tiesību piešķirošas un pamatā stingri neierobežo nomnieku un iznomātāju, juridiskajā praksē attiecībā uz nomas maksas noteikšanu un maksāšanas kārtību joprojām rodas strīdi. Piemēram, joprojām aktuāls ir jautājums par to, cik konkrēti nomas maksa ir jāizsaka nomas līgumā. Tādēļ šī raksta mērķis ir aktualizēt esošo normu interpretācijas problēmu un piedāvāt jēdzienu “noteikts” un “patiesa atlīdzība” izpratni noteikumu par nomas maksu piemērošanas gadījumos.

Jēdziena “noteikts” piemērošana

No CL 2122. panta nepārtopami izriet, ka nomas maksai ir jābūt noteiktai. Lai atklātu jēdziena “noteikts” mērķi un jēgu CL normu kopsakarībā, šis jēdziens ir jātulko ne tikai saistībā ar citām normām, bet arī lietojot gramatisko un vēsturisko tulkošanas metodi.

Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā jēdziens “noteikts” tiek skaidrots šādi: “1. Tāds, kas atbilst kādiem noteikumiem, priekšrakstiem; tāds, kas ir nemainīgs (kādā laikā, kādos apstākļos). Piemēram, iemaksāt naudu noteiktā termiņā; noteikta summa. 2. Tāds, kas skaidri izceļas vai rada atšķirību starp līdzīgiem. Piemēram, viņa rīcībai ir noteikts mērķis.